Handbols
Iekštelpās spēlētais komandu sporta veids ir dinamisks un fizisks. Laukumā vienlaicīgi atrodas septiņi spēlētāji: seši laukuma un viens vārtsargs, kuri aizvada divus puslaikus par 30 minūtēm. Uzvar komanda, kura iemet visvairāk vārtus, taču, lai gūtu vārtus, nepieciešams spēks, izveicība un arī indivudālā meistarība. Lai aizsargi varētu apturēt uzbrucēju, līdz zināmai robežai var tikt pieļauts fizisks kontakts, līdz ar to handbols bieži vien ir arī traumatisks sporta veids, kurš nežēlo tā dalībniekus.
Esošajā izpratnē handbols izveidojies 19. gadsimta beigās. Par tās rašanās zemi var saukt Dāniju, kur šīs valsts sporta skolotājs 1906. gadā sarakstīja handbola spēles noteikumus. 11 gadus vēlāk Berlīnē pirmie uzrakstītie noteikumi tika uzlaboti, un tieši 1917. gada 29. oktobri sauc par šī sporta veida dzimšanas datumu. Šī paša gada 2. decembrī tika aizvadīta pirmā oficiālā spēlē, bet no 1936. gada handbols iekļauts vasaras olimpisko spēļu programmā, kurā tas atrodas joprojām.
Tomēr nevar uzskatīt, ka handbola spēles paveids netika spēlēts jau pirms 19. gadsimta. Līdzīgu spēli handbolam spēlēja jau Senajā Grieķijā, bet viduslaikos Francijas un Grenlandes teritorijās. Savukārt 19. gadsimta laikā ar dažādiem nosaukumiem vairākās valstīs tika apzīmētas līdzīgas sporta spēles tam, kādu mūsdienās pazīst par handbolu: Dānija to sauca par ‘’handbold’’, Čehijā par ‘’hazena’’, Ukrainā par ‘’handbol’’, bet Vācijā par ‘’torball’’.
Handbola noteikumi paredz, ka spēles laiks ir 60 minūtes (divi puslaiku par 30 minūtēm), uz laukuma vienlaicīgi atrodoties septiņi spēlētāji no katras komandas. Spēles laikā var notikt maiņas. Piemēram, tie spēlētāji, kuriem nepadodas spēle aizsardzībā, pēc savas komandas gūtajiem vārtiem skrien nomainīties, lai laukumā var doties uz aizsardzību tendētāks spēlētājs. Gadījumā, ja kāda komanda spēlē vairākumā, vārtsargs var tikt nomainīts pret vēl vienu laukuma spēlētāju. Spēlētāji nevar spēlēt ar kāju, bet neviens no spēlētājiem nevar iekāpt speciālajā sešu metru vārtsarga zonā. Ja iekāpj uzbrucējs, tad bumbu iegūst aizsardzībā esošā komanda, ja iekāpj aizsardzības spēlētājs, tad uzbrūkošā komanda var mest septiņu metru soda metienu.
Spēli tiesā divi tiesneši, kuri var piespriest dažādus soda mērus. Par sodiem ārpus deviņu metru līnijas tiek piespriests sods, pēc kā komandai jāievada bumba no deviņiem metriem. Ja ir ass pārkāpums metiena izdarīšanas brīdī no septiņu metru līnijas, tad uzbrūkošajai komandai ir iespēja izpildīt septiņu metru soda metienu. Ja ir cits nopietns pārkāpums, tad tiesneši var piespriest arī divu minūšu noraidījumu. Vienam spēlētājam, sakrājot trīs noraidījumus, spēle noslēdzas priekšlaicīgi.
Vīriešiem olimpiskajās spēlēs vislabāk veicies Francijai, kura trīs reizes kļuvusi par čempioni, vienu reizi par sudraba medaļas ieguvēju, bet reizi par bronzas. Savukārt sievietēm visvairāk reižu olimpisko spēļu laikā triumfējušas Dānijas handbolistes – trīs. Visvairāk medaļas olimpisko spēļu ietvaros gan ir Norvēģijai: septiņas (divas zelta, divas sudraba un trīs bronzas).
Nozīmīgākie sezonas notikumi
Handbolā jāizšķir izlašu sacensības no klubu sacensībām, jo bez valstsvienību spēlēm visas sezonas laikā notiek arī pašmāju čempionāti visā Eiropā. Izlašu apritē nozīmīgākās sacensības ir olimpiskās spēles, nākamajām notiekot gan tikai 2024. gadā. Tokijā 2021. gadā vīriešiem par olimpiskajiem čempioniem kļuva Francijas handbolisti, kuri finālā pārspēja Dāniju, arī dāmu konkurencē uzvarot Francijai. Vīriešiem bronzu izcīnīja Spānija, bet sievietēm sudrabu Krievijas Olimpiskā komiteja, bet bronzu Norvēģijas handbolistes.
1938. gadā pirmo reizi tika organizēts pasaules čempionāts, kurš notiek arī mūsdienās. Aiz olimpiskajām spēlēm tieši pasaules čempionāti jāmin par nākamajām nozīmīgākajām izlašu sacensībām. Kopš 1993. gada vīriešiem tos rīko reizi divos gados, pēdējā 2021. gadā par čempioniem kļūstot Dānijas handbolistiem, kuri finālā apspēlēja Zviedriju. Visvairāk medaļu gan ir Zviedrijas handbolistiem: 12 (četras zelta, četras sudraba un četras bronzas), kamēr visvairāk zelta medaļas ieguvusi Francija (sešas). Dāmām pasaules čempionāts tiek organizēts kopš 1957. gada , arī kopš 1993. gada tam notiekot reizi divos gados. 2021. gadā par čempionēm kļuva norvēģietes, kuras finālā apspēlēja Franciju. Tieši Norvēģijai pasaules čempionāta ietvaros ir visvairāk medaļu (11), no kurām četras ir zelta.
Eiropas handbola izlasēm svarīgs ir arī notiekošais Eiropas čempionāts, kuru sāka organizēt tikai 1994. gadā un kurš arī tiek rīkots reizi divos gados. 2022. gadā par čempioniem vīriešu konkurencē kļuva Zviedrija, finālā apspēlējot Spāniju. Tieši zviedri ar sešām medaļām, no kurām piecas ir zelta, ir vīriešu konkurencē medaļām bagātākā izlase Eiropas čempionātu ietvaros. Savukārt dāmām pēdējā čempionātā zeltu izcīnīja Norvēģijas handbolistes, finālā uzvarot Franciju. Norvēģietes Eiropas čempionātu ietvaros ieguvušas jau 12 medaļas, no kurām astoņas ir zelta, bet trīs sudraba.
Klubu līmenī par nozīmīgāko turnīru jāuzskata Eiropas Handbola federācijas (EHF) rīkoto Čempionu līgu, kurā piedalās spēcīgākās kontinenta handbola komandas. To organizē kopš 1956./1957. gada sezonas, visvairāk reižu vīriešiem līdz šim uzvarot Spānijas ‘’Barcelona’’ komandai – desmit. Pēdējās divās sezonās latvietis Dainis Krištopāns kopā ar Parīzes ‘’Saint-Germain’’ šajā turnīrā izcīnījis trešo vietu. Sievietēm šāda paša kaluma turnīru organizē kopš 1961./1962. gada sezonas, visvairāk reižu (13) līdz šim uzvarot Kijivas ‘’Spartak’’. Visas reizes gan bijušas laika posmā no 1970. līdz 1988. gadam.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz handbolu
Handbols ir interesanta sporta spēle, kura populāra arī Latvijā. Vēl pirms pāris gadiem Latvijas vīriešu handbola izlasei izdevās pirmo reizi valsts vēsturē iekļūt Eiropas čempionātā, bet ikgadēji notiek gan vīriešu, gan sieviešu handbola čempionāts.
Ja vēlies likt likmes uz handbola notikumiem, tad vispirms uzzini nedaudz vairāk par esošo notikumu nozīmīgumu un spēles svarīgumu. Izpēti par favorītkomandu uzskatītās vienības esošo sastāvu, iespējamās traumas un pēdējo spēļu bilanci. Tā, piemēram, Francijas čempionātā pēdējos gados dominē Parīzes ‘’Saint-Germain’’, kura tā ietvaros zaudējumus piedzīvo reti. Citādāk varētu būt Vācijas Bundeslīgā, kur komandas vairāk vai mazāk ir līdzvērtīgas, kamēr citās valstīs var tikt izveidota viena ļoti spēcīga vienība.
Izlašu kontekstā favorītes pārsvarā ir Eiropas valstu handbola valstsvienības. Vīriešiem tās ir Francija, Spānija, Zviedrija, Horvātija, kamēr dāmām tās būs Norvēģija, Dānija, Francija. Netiek izslēgti pārsteigumi un arī tādi ik pa laikam notiek, taču kopumā šo valstu izlases visos turnīros cīnīsies par pašiem augstākajiem mērķiem.
Veikt likmes uz handbolu gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Pārsvarā uz handbolā notiekošajām spēlēm iespējams noteikt spēles uzvarētāju. Tomēr pastāv arī dažas papildus opcijas. Vari derēt uz uzvarētāja handikapu, gūto vārtu skaita attiecību, pirmā puslaika uzvarētāju un tā handikapu, bet atsevišķās spēlēs tiek piedāvāts noteikt spēles laikā kopā gūto vārtu skaitu. Spiežot uz handbola spēlēm, varēsi redzēt pilnu piedāvājuma spektru, ko LV BET šajā sporta veidā piedāvā.
Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par handbolu un tajā notiekošajiem turnīriem.
