Biatlons
Par biatlona dzimteni var saukt Skandināviju. Šis ir ziemas sporta veids, kurā sportisti sevi apliecina divās distancēs – slēpošanā un šaušanā. Ar pilnti uz pleciem visi sportisti veic noteikta garuma distances. Biatlonā nozīmīga ir gan laba līmeņa slēpošana, gan šaušana. Bez labas šaušanas nav iespējams uzvarēt, tāpat kā ar ļoti lēnu slēpošanu ir grūti cerēt uz uzvarām.
1948. gadā tika izveidota pirmā starptautiskā organizācija, bet 1993. gada jūlijā tika izveidota Starptautiskā biatlona savienība (IBU), kas šobrīd ir vadošā šī sporta veida organizācija pasaulē. Biatlons notiek tikai ziemā no oktobra vai novembra mēneša līdz martam. Sezonas griezumā norit daudzi posmi sniegotajās Eiropas valstīs, 2021./2022. gada sezonā pirmo reizi augsta līmeņa posmam notiekot arī Baltijā – Igaunijas pilsētā Otepē.
Biatlonā ir dažādas disciplīnas gan sieviešiem, gan vīriešiem. Viena no tām ir sprints, kurā vīrieši dodas 10 kilometru distancē, bet dāmas 7.5 kilometru. Visi sportisti veic divas šaušanas – vienu stāvu, bet vienu guļus, uzvarot tam, kurš to paveicis visātrāk. Cita distance ir iedzīšana – vīriešiem 12.5 kilometri, bet dāmām 10 kilometru gara. Tajā piedalās tie 60 sportisti, kuri iekļuvuši labāko sešdesmitniekā sprintā. Pirmais startē sprinta uzvarētājs, bet katrs nākamais trasē dodas pēc zaudētā laikā uzvarētājam sprintā. Šajās sacensībās ir četras ugunslīnijas – divas guļus, bet divas stāvus, bet uzvar tas, kurš bijis labākais. Šīs ir vienas no interesantākajām sacensībām, kurās labākie var nokrist krietni zemāk, bet zemāku vietu īpašnieki var pacelties krietni augstāk.
Ļoti interesantas sacensības ir masu starts, kurās vienlaicīgi startē uz starta esošie 30 sportisti. Visiem paredzētas četras šaušanas – divas guļus, divas stāvus, uzvarot labākajam. Vīrieši dodas 15 km distancē, bet dāmas 12.5 kilometru. Tikmēr klasikas distancē svarīga ir šaušana, jo par katru kļūdu sportista laikam tiek pievienota viena minūte. Vīrieši dodas 20 kilometru garā distancē, bet dāmas 15 kilometru, visiem aizvadot četras šaušanas – divas guļus, divas stāvus.
Notiek arī komandu sacensības jeb tā sauktās stafetes. Par klasiskām sacensībām zināmas vīriešu un sieviešu stafetes, kur katra valsts uz starta piesaka četrus sportistus. Katrs dodas savā posmā, aizvada divas šaušanas un nodod stafeti tālāk. Pastāv arī jauktās stafetes, kur piedalās divi vai četri sportisti.
Izņemot klasikā, par katru netrāpīto šāvienu mērķi biatlonisti dodas 150 metru garā soda aplī. Tikmēr katrā no šaušanām sportistiem jāmēģina aizvērt pieci mērķi – šaušana notiek gan guļus, gan stāvus. Grūtāk mērķus sašaut stāvus, kamēr guļus sportisti šauj ar lielāku precizitāti.
Arī Latvijā pastāv biatlona tradīcijas. 90. gados Latviju pārstāvēja tā saucamais zelta četrinieks – Ilmārs Bricis, Oļegs Maļuhins, Gundars Upenieks un Jēkabs Nākums. Maļuhins kļuvis par vienīgo Latvijas biatlonistu, kurš uzvarējis kādā Pasaules kausa posma sacensībās, 1998./1999. gadā uzvarot viena posma sprintā. Tikmēr Ilmārs Bricis divas reizes izcīnījis bronzas medaļas pasaules čempionātā – 2001. gadā biatlonists to paveica klasikas distancē, bet 2005. gadā šo pašu cēlmetālu latvietis izcīnīja sprintā. Šobrīd par Latvijas labāko biatlonisti var saukt Baibu Bendiku, kamēr diskvalifikāciju par antidopinga pārkāpumiem izcieš labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs.
Nozīmīgākie sezonas notikumi
Jebkurā no biatlona sezonām viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir IBU Pasaules kauss, kura ietvaros notiek aptuveni desmit posmi no novembra līdz martam. 2021./2022. gadā posmi notika Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, Itālijā, Somijā, Igaunijā un Norvēģijā. Katrā no posmiem ir dažāds kalendārs un ne visos tiek organizētas visas distances. Visos posmos notiek sprints un iedzīšana, bet masu starts, klasika un stafetes tiek sadalītas starp dažādiem posmiem pamīšus.
Vīriešiem 2021./2022. gadā par pasaules kausa ieguvēju kļuva francūzis Kventins Fijons-Majē, bet dāmām labākā bija Marte Roiselande. Visvairāk reižu vīriešiem par pasaules kausa ieguvēju kļuvis francūzis Martins Furkads, kurš to izcīnījis septiņas reizes, bet par kopvērtējuma uzvarētāju sešas reizes kļuvis Ūle Einars Bjerndālens. Sievietēm visvairāk reižu (sešas) uzvarējusi Magdalēna Foršberja, bet trīs reizes šo titulu izcīnījušas Kaisa Makarainena un Magdalēna Noinere.
Ne ziemas olimpisko spēļu gados sezonas svarīgākais notikums ir pasaules čempionāts. Šīs sacensības gandrīz katru sezona ir katra biatlonista galvenais sezonas mērķis. 2023. gadā čempionāts notiks Vācijas Oberhofas trasē, 2024. gadā to rīkos Čehijā, bet 2025. gadā Šveicē. Šajās sacensībās notiek visas augstākminētās biatlona sacensības – klasika, sprints, iedzīšana, stafetes un masu starts. Pasaules čempionātu ietvaros vīriešiem visvairāk medaļas izcīnījis Ūle Einars Bjerndālens – 20 zelta, 14 sudraba un 11 bronzas. Tikmēr Martins Furkads izcīnījis 13 zelta, desmit sudraba un piecas bronzas. Savukārt sievietēm 17 medaļas (12 zelta, četras sudraba, viena bronza) ir Magdalēnei Noinerei, Marte Roiselande izcīnījusi 14 medaļas, bet Tirila Ekhofa 15.
Olimpiskajos gados biatlona svarīgākās sacensības notiek ziemas olimpiskajās spēlēs, kurās, tāpat kā ikgadējos pasaules čempionātos, tiek organizētas visa veida distances – klasika, iedzīšana, sprints, stafetes un masu starts. Visvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs izcīnījusi Norvēģija (55 medaļas), Vācijai ir 54 medaļas, bet Francijai 32.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz biatlonu
Ņemot vērā, ka biatlons ir individuālais sporta veids un atsevišķās disciplīnās kā sprintā piedalās pat vairāk nekā 100 dalībnieki, likt likmes uz biatlonu nav nemaz tik vienkārši. Lai to spētu veikt kvalitatīvi, ir nepieciešams iedziļināties šajā sportā un zināt, kuri no sportistiem ir tā brīža vadošie sportisti. Tā, piemēram, vīriešiem valda Francijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas sportisti, tam pašam esot sieviešu kategorijā, kur gan sevi prot apliecināt arī Zviedrijas, Baltkrievijas un Ukrainas labākās biatlonistes. Nevar aizmirst par Itālijas biatlonistiem, kuriem ir spējas uzvarēt atsevišķās disciplīnās.
Biatlonā var notikt pārsteigumi. Jebkurā no sacensībām kāds no sportistiem var izšaut un aizvadīt labākās sacensības vēsturē. Īpaši sezonas svarīgākajās sacensībās – pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, pārsteigumi notiek. Uz katrām svarīgākajām sacensībām ir nevis pieci vai desmit favorīti, bet vairāk, bet medaļu pretendenti ir pat līdz 30. Viņi visi uz sacensībām dodas ar vienu mērķi – izcīnīt medaļu, gūt lielāko karjeras sasniegumu un ierakstīt savu vārdu vēsturē.
Pirms katrām biatlona sacensībām analizē iepriekšējo sacensību rezultātus, starta sarakstu un biatlonistu esošo kondīciju. Veikt pašu likmi nav nemaz tik grūti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jūs interesē un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlēties koeficientu, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet likmju piedāvājumus un tad izdariet likmes.
Likmju veidi
Biatlons nav no populārākajiem sporta veidiem, taču arī uz šo sporta veidu iespējams likt likmes arī LV BET. Spēlētājiem ir iespēja likt iecienītāko likmi – derēt uz sacensību uzvarētāju. Iespējamas arī citas likmju kombinācijas, variācijas un dažāda riska likmju veidi, bet ar tiem jāiepazīstas individuāli pirms katras distances.
Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par biatlonu un tajā notiekošajām sacensībām.
