Volejbols
Volejbols ir komandas sporta veids, kas tiek spēlēts iekštelpās. Laika gaitā izveidojies šī sporta veida paveids ārā – pludmales volejbols, kas tiek spēlēts smiltīs vasaras laikā un kas ieguvis popularitāti savā nišā visā pasaulē.
Par šī sporta veida rašanās laiku min 19. gadsimta beigas ASV. 1895. gadā Masačūsetas pilsētā Holjokē Viljamss Morgans, YMCA fizisko aktivitāšu direktors, izveidoja spēli ar nosaukumu ‘’Mintonette’’, kas bija cēlies no badmintona. Ārpus skolas ar to varēja vienlaicīgi nodarboties tik daudz personu, cik to vēlējās. Gadu vēlāk tika novērots, ka starptautiskajā treniņu skolā tiek spēlēta spēle, kas ir ļoti līdzīga mūsdienu volejbolam. 20. gadsimta sākumā YMCA izdeva pirmos šīs spēles noteikumus.
Ārpus ASV pirmā valsts, kurā sāka nodarboties ar šo sporta veidu, bija Kanāda, kurā pirmās nodarbības tajā tika aizvadītas 1900. gadā. Plašāka sporta veida attīstība sākās pēc 1947. gada, kad tika dibināta FIVB (Starptautiskā Volejbola federācija). Līdz ar tās izveidi tika uzsākts rīkot starptautiskas izlašu sacensības, kā, piemēram, pasaules čempionātus, bet vēlāk arī Eiropas meistarsacīkstes. Tikmēr 1987. gadā parādījās vēl viens volejbola atzars – pludmales volejbols.
Volejbols iekļauts vasaras olimpisko spēļu programmā kopš 1964. gada, sacensībām notiekot gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. 33 gadus vēlāk, 1996. gada olimpiskajās spēlēs, pirmo reizi programmā iekļāva pludmales volejbolu un abi sporta veidi olimpisko spēļu ietvaros notiek vēl šodien. Volejbols ir īpaši populārs ASV, Brazīlija, Eiropas valstīs, Krievijā un Ķīnā – laika gaitā tas apguvis praktiski visus kontinentus. Arī Latvijā volejbols ir ieguvis cieņu, visvairāk līdz šim augstākajā līmenī sevi apliecinot vīriešu klasiskā volejbola spēlētājiem un pludmales volejbolistiem gan kungiem, gan dāmām.
Klasiskajā volejbolā katrā komandā vienlaicīgi laukumā atrodas seši spēlētāji – pieci no tiem ir dažādu pozīciju volejbolisti, bet viens libero, kas uzskatāms par tās labāko spēlētāju aizsardzībā. Lai gūtu punktu, kādai no komandām bumba jāsit tik stipri, lai tā piezemējas laukuma robežās un atsitas pret grīdu. Punktus var gūt ar precīza uzbrukuma palīdzību, pēc bloka, bloķējot pretinieku sitienu, ar serves palīdzību (eiss), un, gaidot pretinieka kļūdas servē vai sitienos uzbrukumā, kura rezultātā tiktu iesists autā. Pretinieku komanda saņems punktu arī gadījumos, ja kāds no vienības dalībniekiem skars tīklu, vai sitiens būs skāris tīkla trosi.
Lai uzvarētu setā, kādai no komandām pirmajai jāsasniedz 25 punkti, taču jāuzvar ir ar vismaz divu punktu pārsvaru. Respektīvi, ja rezultāts ir 24:24, tad komandas spēlē tik ilgi, kamēr vienai ir divu punktu pārsvars. Spēlē jāuzvar trīs seti, kas nozīmē to, ka tajā maksimāli iespējami pieci seti. Gadījumā, ja komandas aizspēlējas līdz piektajam setam, tad tajā jāizcīna 15 nevis 25 punkti, taču arī ar noteikumu, ka pārsvaram jābūt vismaz divi punkti.
Papildus jau augstākminētajam, volejbolā jāņem vērā, ka katrs uzbrukums jāizspēlē ar trim pieskārieniem – tas nozīmē, ka iespējams izdarīt maksimums vienu vai divas piespēles, pēc kā seko sitiens. Piemēram, pēc pretinieka serves izdarīšanas ļoti svarīga ir uzņemšana, jo pēc tās cēlājs var veiksmīgi turpināt ar uzbrukumu, novirzot to kādam no diagonāles uzbrucējiem, vai pirmajam tempam. Gadījumā, ja kāds spēlētājs veicis divus pieskārienus, vai komandai bijuši četri pieskārieni uzbrukuma laikā, tad punkts pienākas pretiniekiem.
Volejbola laukums ir 9×18 metru liels, kurš sadalīts divās vienādās daļās – to atdala tīkls, kurš vīriešiem ir 2.43 metru augsts, bet dāmām 2.24 metru augsts. Volejbolā svarīgi ir augsti griesti sporta zālēs. Minimālais griestu augstums nepieciešams septiņu metru apjomā, taču visiem rekomendēts, ka zālē griestu augstumam jābūt vismaz astoņiem metriem. Ņemot vērā, ka volejbolā uzbrucēji sit spēcīgi, tad bumbas pēc atsišanas aizsardzībā var lidot augstu – tam arī nepieciešami augstie griesti. Atsišanās gadījumā pret griestiem punktu saņem pretinieki.
Nozīmīgākie turnīri volejbolā
Izlašu sacensībās par nozīmīgākajiem turnīriem var saukt trīs – olimpiskās spēles, pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu. Vasaras olimpisko spēļu ietvaros par pēdējo čempioni vīriešiem kļuvusi Francija, kas finālā ar 3-2 apspēlēja Krievijas Olimpisko komiteju, savukārt dāmām esošo čempioņu godā ir amerikānietes, kuras Tokijas finālā pārspēja brazīlietes ar 3-0.
Kopumā vīriešiem olimpisko spēļu ietvaros titulētākā komanda ir Brazīlija, kurai ir sešas godalgas, no kurām trīs zelta, bet vēl trīs sudraba. ASV ir otra titulētākā ar trim zelta un divām bronzām, bet Krievijai līdz šim bijušas viena zelta, viena sudraba un divas bronzas medaļas. Dāmām līdz šim labākās bijušas ķīnietes, kurām sešas medaļas (trīs zelta, viena sudraba, divas bronzas). Tikpat medaļas līdz šim ieguvušas arī Japānas (divi zelti, divi sudrabi, divas bronzas) un ASV volejbolistes (viena zelta, trīs sudraba, divas bronzas).
Pasaules čempionāts vīriešiem tiek organizēts kopš 1949. gada un to organizē reizi četros gados. 2018. gadā par pēdējo čempioni kļuvusi Polija, kas finālā apspēlēja Brazīliju. Neņemot vērā Padomju Savienību, titulētākā izlase pasaules čempionātos ir Brazīlija, kurai sešas medaļas (trīs zelta, trīs sudraba). Piecas ir Bulgārijai, bet četras tādām valstīm kā Itālijai, Polijai, Kubai un Rumānijai. Kopš 1952. gada organizē arī pasaules čempionātu dāmām. Par pēdējām čempionēm līdz šim kļuvušas serbietes, kuras 2018. gada turnīrā finālā pārspēja itālietes. Visvairāk medaļu gan ir japānietēm – septiņas, kam seko Ķīnas ar sešām un Krievijas, kā arī ASV ar piecām.
Kopš 1948. gada vīriešiem tiek organizēts arī Eiropas čempionāts. Par līdz šim pēdējiem čempioniem kļuvuši itāļi, kuri 2021. gada finālā apspēlēja Slovēniju. Šajā turnīrā otro reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas valstsvienība. Itāļi ar 14 medaļām ir godalgām bagātākā Eiropas izlase, kam seko Polija ar desmit. Dāmām Eiropas meistarsacīkstes organizē kopš 1949. gada. Arī šeit pēdējās čempiones ir itālietes, bet visvairāk medaļu ir polietēm (11).
No vietējiem čempionātiem, kuri notiek ik sezonu, vīriešiem jāizceļ Itālijas, Francijas un Krievijas. Šos uzskata par spēcīgākajiem nacionālajiem čempionātiem. Tāpat augstu kotējas turnīrs Polijā, kur volejbols ir augstā cieņā.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz volejbolu
Volejbols ir populārs sporta veids pasaulē, tāpēc arī tas ir samērā iecienīts totalizatoru spēlētāju vidū. Ja vēlies izdarīt likmes uz šo sporta veidu, tad pirms sacensību sākuma iepazīsties ar iespējamajiem favorītiem. Tā noteikšanai laba funkcija piedāvāta ‘’outright’’ iespēja, tad izmanto to, un pavēro, kura no izlasēm vai komandām pēc totalizatora domām tiek uzskatīta par favorīti. Ja ir iespējams, novērtē, kā pēdējā laikā veicies par favorītiem uzskatītajām vienībām.
Veikt likmes uz volejbolu gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Plašs volejbola likmju klāsts pieejams LV BET piedāvājumā. Uz katru no spēlēm tev ir iespēja derēt ne tikai uz cīņas uzvarētāju, bet vēl vairākiem ar maču saistītiem aspektiem.
Tiek piedāvāts likt likmes uz setu handikapu un kopējo setu skaitu. Atceries, ka volejbola spēlē maksimums var tikt spēlēti pieci seti. Ja cīņa nonāk līdz izšķirošajam piektajam setam, tad tajā uzvarētājam pirmajam jāgūst 15 punkti vai jāuzvar ar divu punktu pārsvaru. Citos setos jāuzvar vismaz 25 punkti vai jāgūst divu punktu pārsvars. Punkti setā tiek minēti, jo pastāv opcija derēt uz kopā gūtajiem punktiem katrā no tiem. Ļoti aizraujošos setos kopējie punkti būs virs 50, bet pārliecinošos setos zem šī skaitļa.
Visas iespējamās likmju iespējas izpēti izvēlētajā spēlē. Ja esi jauns spēlētājs, tad vispirms tev būs jāreģistrējas, taču to iespējams paveikt ātri.
