Galda teniss
Par šī sporta veida dzimteni sauc Angliju, taču atšķiras pieņēmumi, kā galda teniss radies. Viens no pieņēmumiem ir, ka to jau 19. gadsimta otrajā pusē bagātajās angļu ģimenēs spēlēja pēc vakariņām, bet cits pieņēmums vēsta, ka 1860. vai 1870. gados britu militāristi nāca klajā ar spēles ideju, dienējot Indijā. 20. gadsimta sākumā galda tenisa popularitāte tikai auga, jo 1901. gadā tika izgudrota gan speciālā bumbiņa, gan raketes. Pie tam, tas arī tika pie sava sinonīma – ‘’pingponga’’, kā to mēdz dēvēt daudz cilvēku visā pasaulē. 1926. gadā tika izveidota Starptautiskā galda tenisa federācija, bet, sākot ar 1988. gadu, sporta veids nemainīgi bijis iekļauts vasaras olimpisko spēļu programmā.
Galvenais galda tenisa ekipējums ir speciālais spēlēšanas galds, bumbiņa un raketes. Pingponga galds ir 2.74 metru garš, 1.525 metru plats un 76 centimetru augsts. Galda vidū ir tīkliņš, bet pa vidu vertikāla līnija. Pārsvarā pingponga galdi ir tumšā krāsā – klasiskākā no tām ir zila, bet var būt pieejama arī zaļā krāsa. Parkos iespējams sastapt arī metāla tipa galdus, lai tie spētu izklaidēt cilvēkus ilgtermiņā. Bumbiņa vienmēr ir baltā krāsā, tās diametrs ir 40 milimetri un tā sver 2.7 gramus. Galda tenisa rakete ir ar no koka izveidotu turētāju, bet sišanas lauks ir ražots no gumijas. Starptautiskā galda tenisa federācija profesionāļu turnīros vēlas, lai ap katru pingponga galdu būtu 14 metrus gara un septiņus metrus plata spēlēšanas teritorija.
Laika gaitā noteikumi ir mainījušies. Agrākajos gados katrā setā galda tenisistiem bija jāspēlē līdz kāda sasniegtam 21 punktam, bet servju tiesības mainījās ik pēc piecām izspēlēm. 2000. gadu sākumā notika izmaiņas, lai galda teniss kļūtu vēl pievilcīgāks televīzijai. Seta garums tika samazināts gandrīz uz pusi: šobrīd uzvarai setā nepieciešams sasniegt 11 punktus. Servju tiesības mainījās ik pēc divām izspēlēm, bet, servējot, spēlētājs nevar slēpt bumbiņu. Ar šīm izmaiņām galda tenisa federācija vēlējās spēli padarīt vēl aizraujošāku, skatāmāku un ar garākām izspēlēm.
Nozīmīgākā šī sporta federācija ir Starptautiskā galda tenisa federācija, kas uzrauga reitingu punktu sistēmu, kā arī organizē lielākās gada sacensības, kā, piemēram, pasaules čempionātu. 2007. gadā atsevišķa galda tenisa organizācija tika izveidota cilvēkiem ar kustību traucējumiem (ITTF). Pastāv gan vietējās nozīmes nacionālās galda tenisa federācijas, gan kontinentu. Tā, piemēram, Eiropā par pingponga norisēm atbild Eiropas galda tenisa savienība, bet Amerikas Savienotajās valstīs ASV Galda teniss (USATT).
Galda tenisa vēsturē par titulētākajiem šī sporta veida pārstāvjiem sauc deviņus Ķīnas sportistus un vienu zviedru. Jans-Ove Valdners karjeras laikā vienu reizi kļuvis par olimpisko čempionu, bet divas reizes par pasaules čempionu. Sievietēm ķīnietes Denga Japinga, Vanga Nana, Žanga Jininga un Dinga Ninga vairākkārtīgi bijušas čempiones. Japinga divas reizes izcīnījusi zeltu olimpiskajās spēlēs, bet trīs reizes pasaules čempionātā. Nana trīs reizes triumfējusi pasaules čempionātā, bet Jininga divas reizes gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātā. Savukārt Dinga Ninga ir trīskārtējā pasaules čempione. Vīriešiem no Ķīnas visvairāk nozīmīgu uzvaru ir Ma Longam, kurš ir pēdējo divu olimpisko spēļu čempions un trīs reizes kļuvis par pasaules čempionu.
Nozīmīgākās sacensības galda tenisā
Kopš 1988. gada vienas no svarīgākajām galda tenisa sacensībām ir olimpiskās spēles, kas notiek reizi četros gados. Vasaras spēlēs galda tenisisti sacenšas tādās disciplīnās kā vīriešu un sieviešu vienspēlēs, vīriešu un sieviešu dubultspēlēs, vīriešu un sieviešu komandu sacensībās un jauktajās dubultspēlēs. Galda tenisā dominē Āzijas pārstāvji un tas redzams arī olimpisko spēļu medaļu kategorijā. 60 medaļas (32 zelta, 20 sudraba un astoņas bronzas) izcīnījuši Ķīnas sportisti. Trīs reizes mazāk ir nākamajai labākajai galda tenisa valstij. Dienvidkoreja līdz šim tikusi pie 18 godalgām (trīs zelta, trīs sudraba un 12 bronzas), kamēr Vācija pie deviņām (četras sudraba un piecas bronzas). Turpat ir pēdējo spēļu saimniece Japāna, kas līdz šim izcīnījusi astoņas medaļas (viena zelta, trīs sudrabi, četras bronzas).
Pēdējās olimpiskajās spēlēs Tokijā Ķīnas galda tenisisti neuzvarēja vienā disciplīnā: jauktajās dubultspēlēs. Tajās zeltu izcīnīja mājinieki japāņi, aiz sevis atstājot tieši titulētos ķīniešus un Taivānas sportistus.
Reizi gadā galda tenisa komūna organizē pasaules čempionātu. 2022. gadā Ķīnā tas notiks jau 56. reizi. Kopš 1999. gada katrs no pasaules čempionātiem organizēts ar citādām disciplīnām: vienu gadu turnīrs norit individuālajās disciplīnās, bet nākamajā gadā komandu ieskaitē. Tā pamīšus šie formāti rotē. 2022. gadā notiks komandu ieskaites sacensības. Ķīna dominē arī pasaules čempionāta medaļu ieskaitē, līdz šim izcīnot 149 zelta medaļas, 103 sudraba un 165.5 bronzas. Otra medaļām bagātākā valsts pasaules čempionātu ietvaros ir Ungārija (68 zelti, 59 sudrabi un 73.5 bronzas), kamēr trešā ir Japāna (48 zelti, 39 sudrabi un 74 bronzas).
Par vēl nozīmīgām sacensībām sauc galda tenisa Pasaules kausu, kuru organizē kopš 1980. gada. Sākot ar 2021. gadu, turnīram gan ir cits nosaukums – WTT kausa fināls. Arī šajā turnīrā līdz šim dominējuši Ķīnas galda tenisisti, kuri bijuši pārāki vairāk nekā tikuši pārspēti. Tikmēr ITTF Pasaules tūre ir 12 turnīru tūre, kuras laikā sportisti sacenšas septiņās kategorijās: vīriešu un sieviešu vienspēlēs, vīriešu un sieviešu dubultspēlēs, jauktajās dubultspēlēs un tajās piedalās arī spēlētāji vīriešiem un sievietēm, kas jaunāki par 21 gadu vecumu.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz galda tenisu
Galda teniss ir ātrs un aizraujošs sporta veids, kura noteikumus nav sarežģīti iemācīties. Daļa no mums pingpongu spēlē pagalmā dārza ballītēs, tāpēc zina gan noteikumus, gan spēlēto stratēģiju un taktiku. Šie faktori var palīdzēt veicināt sporta veida popularitāti un atpazīstamību pasaulē.
Ņemot vērā galda tenisa biežos turnīros, labāk liec uz lielākajām sacensībām kā olimpiskajām spēlēm, pasaules čempionātu un kādu no pasaules tūres posmu. Kā jau aprakstīs, šajā sporta veidā dominē Ķīnas sportisti, līdz ar to viņi būs favorīti uz jebkuru no lielākajām sacensībām. Vai ir iespējams pārsteigums? Tāda varbūtība pastāv jebkurā no sporta veidiem, un Dienvidkorejas, Japānas un Ungārijas galda tenisisti ik pa laikam apliecinājuši, ka ķīniešus var uzvarēt.
Veikt pašu likmi nav nemaz tik sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jūs interesē un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientu, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem aicinām nesteigties ar likmju izdarīšanu. Vispirms izpētiet likmju piedāvājumu un tad izdariet likmes.
Likmju veidi
Galda tenisā nav pieejamas plašas likmju iespējas. Vispopulārākā opcija ir paredzēt izvēlētās spēles uzvarētāju. Pastāv iespējas arī likt likmes uz kopējo punktu skaitu spēlē un uzvarētāju handikapu. Mēdz būt arī iespējams derēt ne tikai uz kopējo punktu skaitu, bet arī katras komandas kopējo punktu skaitu spēlē. Galda teniss ir aizraujoša spēle un, ja tu seko tai līdz, pamēģini savus spēkus totalizatorā.
Lai palīdzētu orientēties spēlē un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par ATP un tajā notiekošajiem tenisa turnīriem.
