Ūdenspolo

Par šī sporta veida dzimteni sauc Angliju un Skotiju, kurā sporta veids sāka attīstīties 19. gadsimta vidū. Ar ūdenspolo spēli bija vēlme pierādīt gan spēku, gan peldētprasmi, jo to spēlē dziļajos baseinos, kuros nevar nostāvēt kājās. Pie tam, šo sporta veidu ļoti agri iekļāva olimpisko spēļu apritē. Tas tajā ir jau kopš moderno olimpisko spēļu sākuma – 1900. gada, tiekot spēlētam tajās arī mūsdienās.

Par ūdenspolo noteikumu izgudrotāju sauc britu Viljamu Vilsonu, kurš ar tiem klajā nāca 19. gadsimta beigās. Sākotnēji tika ļauts ļoti fizisks kontakts, kā laikā uzbrukuma spēlētājs varēja arī ilgu laiku atrasties zem ūdens. Laika gaitā noteikumi ir pielāgoti, katrā spēle atrodas tiesneši, kuri uzrauga kārtību laukumā un arī noraida spēlētājus, ja tie bijuši pārāk rupji. Hokeja līdzības tos var saukt par noraidījumiem, kurus vairākumā esošā komanda var izmantot savā labā. To ilgums gan ir tikai 20 sekundes. Laukumā vienlaicīgi var atrasties septiņi spēlētāji: seši laukuma un viens vārtsargs. Ir arī rezervisti, kuri nepieciešamības gadījumā var nomainīt laukuma spēlētājus. Spēle rit četras ceturtdaļas, katras ilgums ir 12 minūtes. Spēles galvenais ekipējums ir bumba un divi vārti, bet katras komandas dalībniekiem jābūt ar speciālām peldēšanas biksēm (vīriešiem) vai sporta tipa peldkostīmu (sievietēm), cepurīti un mutes aizsegu, kas var palīdzēt no starpgadījumiem mutes rajonā.

Kā jebkurā komandas sporta spēlē, arī ūdenspolo uzvar tā komanda, kura iemetusi visvairāk vārtus spēles beigās. Interesanti sākas katra no ceturtdaļām. Bumba atrodas laukuma vidū, bet, lai to iegūtu, katrai komandai no savu vārtu līnijas jāpeld tai pakaļ. Kuras vienības spēlētājam tas izdevies visātrāk, tā komanda iegūst iespēju uzbrukt pirmā. Ūdenspolo pastāv dažādas uzbrukuma un aizsardzības taktiskās iestrādnes, kuras komandas, lai aizsargātos un gūtu vārtus, arī liek lietā.

Ūdenspolo ir populārs sporta veids daudzās Eiropas valstīs. Panākumi šajā sporta veidā ir tādām valstīm kā Horvātijai, Ungārijai, Melnkalnei, Serbijai un Krievijai. To piekopj arī tādās valstīs kā Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Rumānijā, Spānijā, Austrālijā, ASV, Kanādā un Brazīlijā. ASV ūdenspolo ir izplatīts sporta veids studentu vidū NCAA, kur aug nākamie profesionālie spēlētāji. Atsevišķās Eiropas valstīs pastāv līgas ar klubiem, kuri cīnās par čempiona titula iegūšanu un arī kausa iegūšanu speciāli organizētā kausa izcīņā.

Nozīmīgākie ūdenspolo notikumi

Par nozīmīgākajām ūdenspolo sacensībām sauc trīs: olimpiskās spēles, pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu izlasēm. Prestiža ziņā svarīgākais turnīrs ir reizi četros gados notikušās vasaras olimpiskās spēles. Kopš 1900. gada ūdenspolo vīriešiem iekļauts olimpisko spēļu programmā, bet tikai kopš 2000. gada spēlēm Sidnejā nozīmīgākajā četrgades forumā piedalās arī dāmu ūdenspolo meistares.

Vīriešiem titulētākā ūdenspolo izlase olimpiskajās spēlēs ir Ungārija, kura tās ietvaros zeltu izcīnījusi deviņas reizes. Pēdējo zelta tā gan ieguva 2008. gadā, kad olimpiskās spēles notika Ķīnā. Trīs reizes ungāri ieguvuši sudraba godalgas, bet četras reizes bronzu. Otra titulētākā vīriešu ūdenspolo izlase olimpiskajās spēlēs ir Itālija, kurai ir astoņas godalgas. Trīs reizes itāļi kļuvuši par olimpiskajiem čempioniem, divas reizes izcīnīts sudrabs, bet trīs reizes bronza.

Sieviešu olimpisko spēļu turnīrā dominējušas amerikānieties, kuras ieguvušas zeltu jau pēdējās trijās spēlēs pēc kārtas. Pie tam, ASV labāko trijniekā bijušas visās olimpiskajās spēlēs, kurās sieviešu ūdenspolo bijis iekļauts. Divas reizes tā ieguvusi sudrabu, bet reizi bronzu. Par pirmajām olimpiskajām čempionēm kļuva Austrālijas ūdenspolo meistares, kurām arī ir viena bronza un divi sudrabi. Vēl reizi čempionu godā bijušas Itālijas un Nīderlandes ūdenspolo izlases.

Kopš 1973. gada vīriešiem, bet 1986. gada sievietēm pasaules čempionāta peldēšanā ietvaros notiek globāls čempionāts ūdenspolo. 2022. gadā par pēdējiem čempioniem vīriešiem kļuva Spānija, kas finālā apspēlēja Itāliju, kamēr dāmām dominanci turpināja ASV, finālā spraigā cīņā uzvarot ungārietes.

Vīriešiem pasaules čempionātu ietvaros visvairāk izcīnītu medaļu ir četrām valstīm: Ungārijai, Spānija, Itālijai un Horvātijai. Ungāri tikuši pie 11 godalgām (trīs zelta, septiņas sudraba, viena bronza), Itālija (četri zelti, trīs sudrabi, viena bronza) un Spānija (trīs zelti, četri sudrabi, viena bronza) pie astoņām godalgām, bet Horvātija septiņām (divi zelti, viens sudrabs, četras bronzas). Dāmām dominē ASV ūdenspolo izlase, kam ir desmit godalgas (septiņi zelti, viens sudrabs, divas bronzas). Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā tuvākajām sekotājām. Sešas godalgas ir Nīderlandei, bet piecas Austrālijai, Itālijai un Ungārijai.

Kopš 1926. un 1985. gada tiek organizēts Eiropas čempionāts ūdenspolo vīriešiem un sievietēm. Kā visos citos nozīmīgajos forumos, arī šajā dāmām turnīru sāka organizēt krietni vēlāk nekā kungiem. Par pēdējiem čempioniem vīriešiem kļuva ungāri, kuri finālā pārspēja Spāniju. Tieši Ungārija ir medaļām bagātākā valsts, kura ieguvusi 25 godalgas (13 zelta, sešas sudraba, sešas bronzas). Itālijai ir 11 godalgas (trīs zelta, divas sudrabas, sešas bronzas), bet Serbijai septiņas (piecas zelta, viens sudrabs, viena bronza).

Dāmām par pēdējām čempionēm kļuva Spānijas ūdenspolo meistares, kuras finālā pārspēja Krieviju. Visvairāk medaļu gan arī dāmu konkurencē ir ungārietēm, kuras līdz šim izcīnījušas 14 godalgas (trīs zelta, piecas sudraba, sešas bronzas). Nīderlande ir 12 godalgas (piecas zelta, četras sudraba, trīs bronzas), bet Itālijai un Krievijai deviņas.

Ieteikumi, kā veikt likmes uz ūdenspolo

Ūdenspolo ir interesants komandu sporta veids ūdenī, līdz ar to tas ir saistošs arī līdzjutējiem. Ne velti tam izdevies noturēties sporta un olimpisko spēļu apritē jau kopš 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam. Atceries, ka ūdenspolo vīriešiem un sievietēm dominējušas tādas valstis kā Ungārija, Itālija, Spānija, bet dāmām ASV, Austrālija, Ungārija. Šo faktu ņem vērā, pirms vēlies izdarīt likmes uz ūdenspolo turnīru spēlēm. Visticamāk, tieši šo valstu pārstāji pirms katra no nozīmīgākajiem turnīriem tiks saukti par galvenajiem favorītiem.

Veikt pašu likmi nav nemaz tik sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jūs interesē un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientu, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem aicinām nesteigties ar likmju izdarīšanu. Vispirms izpētiet likmju piedāvājumu un tad izdariet likmes.

Likmju veidi

Ņemot vērā, ka ūdenspolo ir komandas sporta veids, tad uz nozīmīgāko turnīru spēlēm pieejams plašs likmju klāsts. Pie tam, vari derēt ne tikai uz spēlētāju iecienītāko izvēli: mača uzvarētāju. Atceries, ka izškirošajās spēlēs nav pieļaujams neizšķirts, tāpēc var tikt spēlēts papildlaiks un arī izpildīti pēcspēles metieni. To ņem vērā, kad deri uz izslēgšanas cīņu mačiem un uz tādiem aspektiem kā spēles noslēgšanas brīdi. Totalizators tev var piedāvāt derēt uz spēles beigām pamatlaikā, papildlaikā un pēcspēles metieniem.

Pastāv likmes uz to, kura komanda uzvarēs katrā no ceturtdaļām un ar kādu punktu handikapu. Atceries, ka katras ceturtdaļas ilgums ir 12 minūtes, bet vārti ūdenspolo spēlē netiek gūti nemaz tik bieži. Tā, piemēram, pēdējos pasaules čempionātu finālos vīriešu uzvarētāja komanda nav iemetusi vairāk par 11 vārtiem. Ja ir iespēja derēt uz katras komandas gūto vārtu skaitu vai kopējo vārtu skaitu, tad ņem šo aspektu vērā.

Ja vēlies riskēt, vari mēģināt paredzēt precīzu rezultātu. Ūdenspolo to nav nemaz tik viegli paredzēt, jo spēle var pavērsties dažādos virzienos. Gan rezultatīvā, gan ne tik rezultatīvā, kā arī nevar zināt, cik fiziska tā būs un vai būs kādi 20 sekunžu noraidījumi. Arī tā ir viena no ūdenspolo spēles komponentēm.

Lai palīdzētu orientēties spēlē un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par ūdenspolo un tajā notiekošajiem nozīmīgākajiem turnīriem.