Politika
Ar politiku var saprast dažādus valstī notiekošus procesus, kuri ietekmē jebkura cilvēka dzīvi. Politiķis nav profesija, kuru var doties studēt universitātē – šajā arodā var strādāt jebkurš – no bezdarbnieka līdz pat miljonāram. Politikas procesu laikā valsts cenšas īstenot tai dotās funkcijas – sniegt valsts iedzīvotājiem labklājību, attīstīt to un dažādos veidos celt to iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, kā arī rocību. Politikā esošajiem, jāveic daudz un dažādas funkcijas, atbildot gan par vairāku sfēru strādājošo (medicīna, iekšlietas, izglītība) darbinieku atalgojumiem, gan citos. Tā, piemēram, tieši valsts politika nosaka nodokļu apmēru valstī, bet tās padotības iestāde tos iekasē, lai tādējādi būtu iespēja veikt valsts funkcijas. Tāpat visus valstī esošos likumus izdod lēmējvara, kas tā vai citādi, bet ir politisks process.
Pastāv dažādas politiskās iekārtas. Pārsvarā visizplatītākā no tām ir demokrātija. Tā savā būtībā sniedz vārda brīvību un pašnoteikšanos jebkuram valsts iedzīvotājam, atrodas brīvās ekonomikas zonā jeb kapitālismā. Valsts pārstāvji tiek ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Ja kādās no valsts tās augstākā amatpersona ir prezidents, tad to ievēl valsts iedzīvotāji vēlēšanu procesā. Ja valstīs, kā, piemēram, Latvijā, augstākā vara pieder parlamentam, tad tieši šeit strādājošos valsts pārstāvjus ievēl balsttiesīgie vēlētāji. Pārsvarā šādas vēlēšanas notiek reizi četros gados. Piemēram, ASV, lai arī demokrātiska sistēma, ir tikai divas lielas partijas: demokrāti un republikāņi. Tieši viņi savā starpā cīnās par prezidenta amatu un vairākumu kongresā un palātās.
Pastāv gan arī citas valsts pārvaldības sistēmas. Viena no tām ir monarhija un šeit spilgts piemērs ir Lielbritānija, kuras vara centralizējas ap monarhu. Vēl līdz 2022. gada beigām šo amatu ieņēma Elizabete III, taču pēc viņas nāves par Lielbritānijas augstāko amatpersonu kļuvis princis Čārlzs. Tieši ģimenes lokā tiek mantots troņmantinieka gods un nākamais Lielbritānijas vadošais cilvēks arī būs vīrietis – visdrīzāk kāds no prinča Čārlza dēliem. Zem monarha kā nākamā galvenā amatpersona ir premjerministrs, un par to cīnās vairākās partijas. Šobrīd Lielbritānijā pirmo reizi par premjerministru strādā Indijā dzimis politiķis, kurš gan savu dzīvi jau ilgāku laiku veidojis britu pussalā.
Atrodamas arī ne tik tīkamas politikas iekārtas kā, piemēram, autokrātija un totalitārisms. Šajos gadījumos varas centrāle atrodas vienas personas rokās – prezidenta. Autokrātijas spilgtākie pašreizējie piemēri ir Baltkrievijā, kur jau ilgāku laiku visa vara atrodas Aleksandra Lukašenko rokās. To viņš nelaiž ārā arī pēc falsificētām vēlēšanām, kurās pie godīga iznākuma visdrīzāk viņš neuzvarētu. Šajā gadījumā arī visi lielākie valsts uzņēmumi ir privatizēti un atrodas valsts pārvaldībā. Totalitārisma virzienā tikmēr strauji virzās Krievija, kas šobrīd īsteno nežēlīgu karu Ukrainā. Krievijā jau vēsturiski nav veidojušās demokrātijas vērtības, vairāk virzoties autoritārisma un totalitārisma virzienā. Cari kopš 15. gadsimta un 20. gadsimta tirāni kā Josifs Staļins un Vladimirs Ļeņins veidojuši Krievijas ceļu ne brīvas valsts virzienā. Šajā gadījumā tiek apspiesti mediji, ierobežota vārda brīvība un cita viedokļa paušana. Liberālāk domājošie krievu iedzīvotāji ātri vien lemj valsti pamest, bet kopumā šīs valsts iedzīvotāji nav naski uz režīma gāšanu un demokrātiskāka virziena ieviešanu.
Latvija ir parlamentārās demokrātijas republika, kur pilsoņu griba tiek pārstāvēta parlamentā jeb Saeimā. Tajā reizi četros gados ievēl 100 pārstāvjus, bet koalīciju var izveidot, ja ir vismaz 51 balss. Augstākā amatpersona ir premjerministrs, kurš kopā ar izveidoto Ministru kabinetu spriež par likumiem un tos iesaka pieņemt Saeimā. Šobrīd Latvijā ir tādas ministrijas kā Kultūras, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Veselības, Zemkopības, VARAM, Klimata un enerģētikas, Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes, Labklājības un Aizsardzības. Latvija ir sociali atbildīga valsts, kas likumdošanā, valsts pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Latvija ir unitāra valsts, kas veidota uz latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību pamata, apvienojot latviešu vēsturiski apdzīvotos etnogrāfiskos apgabalus. Latvijas valsts iekārtas regulējums ietverts konstitūcijā – Satversmē un citos konstitucionāla ranga aktos. Tiem ir juridiskais spēks Latvijas tiesiskajā sistēmā.
Ieteikumi likmju veikšana uz politikas procesiem
Ņemot vērā, ka politikas procesi ietekmē jebkuru pasaules iedzīvotāju, tad tos aktīvi komentē gan sarunās virtuvē, gan sociālajos tīklos. Sporta totalizatori devuši vēl vienu iespēju sekot līdz politikas norisēm gan savā mītnes zemē, gan pasaulē – caur likmju veikšanu. Kādi var būt galvenie ieteikumi? Vispirms gan jau derētu vairāk saprast, kāda ir esošā politiskā iekārta valstī. Ja notiek demokrātiskas vēlēšanas, tad pirms to norises derētu aplūkot, ko saka iedzīvotāju aptaujas un teorētiskās prognozes. Vēlēšanu dienā talkā var nākt tā saucamie exit polls, kuri gan bieži vien par pāris procentiem ir kļūdaini, taču var sniegt kopējo ainu par prognozētajiem vēlēšanu iznākumiem.
Veikt likmes uz politiku gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes. Atceries – LV BET sporta totalizators saviem spēlētājiem piedāvā plašāko un labāko likmju klāstu.
Likmju veidi
2023. gadā Turcijā notika prezidenta vēlēšanas un tām bija iespēja sekot līdzi un likt likmes. LV BET Sports totalizers piedāvā vēlēšanu uzvarētāju, un tā galvenais favorīts ir pašreizējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kura uzvara novērtēta ar koeficientu 1,35. Otrs nozīmīgais vēlēšanu favorīts ir Kemels Kilicdaroglu, kura koeficients ir tikai nedaudz zemāks nekā pašreizējam prezidentam (4,5). Atlikušo kandidātu izredzes kļūt par nākamo valsts prezidentu tiek vērtētas kā maz ticamas.
Tuvojas arī laiks, kad ASV ievēlēs jaunu prezidentu. Šeit vēlēšanas notiks 2024. gadā, bet visu 2023. gadu starp republikāņiem un demokrātiem notika priekšvēlēšanu debates, kas noslēgsies 2024. gada sākumā ar prezidenta kandidāta izvēli. Starp republikāņiem pagaidām augstākā varbūtība pretendēt uz prezidenta amatu dota bijušajam prezidentam Donaldam Trampam (koeficients 2.00). Viņa lielākais pretinieks varētu būt Rons Desantiss (2.65). Nikijai Heilijam piešķirts koeficients 12.00, bet bijušajam valsts viceprezidentam Maikam Pensam 26.00. Demokrātu rindās esošajam prezidentam Džo Baidenam dots koeficients 2.00, viceprezidentei Kamilai Herisai 11.00, Gevinam Ņūsonam arī 11.00, bet bijušā prezidenta Baraka Obamas sievai Mišelai 15.00. Kopējās vēlēšanās gadījumā, ja Baidens atkal pretendēs uz amatu un tiks tam nominēts, tieši viņu uzskata par galveno favorītu (3.55 koeficients). Ronam Desantim dots koeficients 4.05, bet Trampam 4.44.
No iepriekš minētā var secināt, ka politiskos procesus visvairāk var likt uz vēlēšanu uzvarētājiem, kurus var izvēlēties no piedāvātā saraksta. Der atgādināt, ka Latvijas pilsoņi balsot varētu doties arī 2023.gadā, jo gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noteikti varat arī derēt, kurš no potenciālajiem kandidātiem tiks izvēlēts.
Ja vēlies izbaudīt labāko pieredzi sporta totalizatorā, tad ienāc LV BET sporta derību vietnē, kas saviem spēlētājiem piedāvā plašāko likmju un spēļu piedāvājumu. No pasaulē populārākajām līgām līdz pat politikas procesu noteikšanai – tas viss ir mūsu piedāvājumā. Ienāc un izbaudi labākos piedāvājumus!
