Olimpiskās spēles
Pirmās olimpiskās spēles notika jau pirms mūsu ēras, Penopolesas pussalā Grieķijā, kur šāda mēroga sacensības organizēja aizvēsturiskajiem ļaudīm. Par šo faktu liecina derīgie izrakteņi, bet 19. gadsimta beigās no tā iedvesmojās Pjērs de Kubertēns, kurš pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) dibināšanas divus gadus vēlāk ieviesa pirmās olimpiskās spēles, kuras 1896. gadā notika Atēnās. Sportisti piedalījās deviņos sporta veidos: vieglatlētikā, peldēšanā, tenisā, šaušanā, paukošanā, mākslas vingrošanā, svarcelšanā, riteņbraukšanā un vrestlingā.
Mūsdienās olimpiskās spēles ir globāls sporta fenomens. Šobrīd notiek gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles, katrai tiekot rīkotai reizi četros gados. Šajās spēlēs vienkopus piedalās visvairāk sportistu dažādos sporta veidos un dažādās disciplīnās. Olimpiskās spēles tiek rīkotas ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos: pēdējā laikā vairāki forumi notikuši Āzijas kontinentā, kā, piemēram, Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā. Lai organizatori tiktu pie tiesībām, tiem gan jāmaksā dalības maksa, gan pēc tiesību iegūšanas jāizveido pievilcīga sporta būvju infrastruktūra, bet pārējā pilsētas infrastruktūra (ceļi, u.tml.) jāuzlabo, lai atbilstu olimpisko spēļu noteikumiem. Ne vienmēr tas rīkotajiem bijis izdevīgi, jo bieži vien pēc olimpiskajām spēlēm sporta būves palikušas pamestas un vairs neizmantotas, bet rīkotāji palikuši ar prāviem parādiem, kuri jāsedz ilgtermiņā. Ir gan arī veiksmes stāsti, kur rīkotājiem izdevies ar spēļu organizēšanu nopelnīt.
Olimpiskās spēles notiek Starptautiskās Olimpiskās komitejas pārraudzībā, kura rūpējas par to, lai rīkotāji ņemtu vērā izstrādātās organizēšanas vadlīnijas. Tāpat IOC pārdod raidtiesības televīzijām visā pasaulē, bet tās sastāvā ir valstu nacionālās olimpiskās komitejas. No Latvijas tajā ir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kura no Latvijas uz olimpiskajām spēlēm sūta normatīvus izpildījušos sportistus.
Ja pirmās vasaras olimpiskās spēles tika organizētas 1896. gadā, tad par pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm kļuva 1924. gadā rīkotās Francijā. Līdz pat 1992. gadam gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles notika vienā gadā, taču tad notika izmaiņas. Pēc 1992. gada nākamās ziemas olimpiskās spēles organizēja pēc diviem gadiem 1994. gadā, bet pēc tam tika lemts atgriezties pie to organizēšanas reizi četros gados. Tas nozīmēja, ka abu sezonu olimpiskās spēles vairs nenotiek vienā gadā, bet ar divu gadu atstarpi.
Pēc olimpisko spēļu aizvadīšanas Brazīlijā, Dienvidkorejā, Japānā un Ķīnā tās atgriezīsies Eiropas kontinentā. 2024. gada vasaras olimpiskās spēles plānotas Francijas galvaspilsētā Parīzē, bet 2026. gada ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā: Milānā un Kortīnā. 2028. gada vasaras spēles plānotas Losandželosā, bet 2032. gada vasaras spēles Austrālijas pilsētā Brisbenā. Pagaidām nav paziņots, kur notiks 2030. gada ziemas olimpiskās spēles.
Vasaras olimpisko spēļu vēsturē par medaļām bagātāko valsti kļuvusi ASV, kura līdz šim pratusi iegūt 2629 medaļas, no kurām 1060 ir zelta. Krievija, ieskaitot Krievijas impēriju, PSRS un Krievijas Olimpiskās komitejas sastāvus, pratusi iegūt 1627 dažāda kaluma medaļas, bet Vācija 1386 medaļas. Ziemas olimpiskajās spēlēs medaļām bagātākā valsts ir Vācija ar 435 medaļām, no kurām 162 ir zelta. Vācieši dominē renes sporta veidos kā kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā. 405 medaļas ir Norvēģijai, kura ir spēcīga slēpošanas sporta veidos, bet 387 medaļas Krievijai. Latvija vasaras olimpisko spēļu ietvaros pratusi izcīnīt 21 medaļu (četras zelta, 11 sudraba, sešas bronzas), bet ziemas olimpisko spēļu ietvaros desmit medaļas (vienu zelta, trīs sudraba un sešas bronzas).
Nozīmīgākie olimpisko spēļu notikumi
Par jebkuru olimpisko spēļu nozīmīgākajiem notikumiem var saukt atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Atklāšanas ceremonijā krāšņā šovā rīkotājvalsts cenšas pasaulei nodot savu vēstījumu par to, kāpēc tā organizē olimpiskās spēles, kā arī turpina simbolizēt mieru pasaulē, kas ikreiz jāievēro olimpisko spēļu laikā. Tas ir nerakstīts šo spēļu bauslis.
Olimpiskajā stadionā iznāk katras valsts delegācija: vasaras spēlēs tās ir vairāk nekā 200 valstis, bet ziemas olimpiskajās spēlēs uz pusi mazāk. Katra no valstīm vēlas izskatīties pēc iespējas labāk, tāpēc par godu atklāšanas ceremonijai un olimpiskajām spēlēm tiek speciāli šūti olimpiešu tērpi. Kāds no katras valsts olimpiskās delegācijas sportistiem nes karogu, kas ir īpašs mirklis izvēlētajam atlētam. Pēdējās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi karogu nesa divi sportisti: viens no kungiem un viena no dāmām. Tādā veidā olimpisko spēļu kustība vēlas apliecināt pieeju dzimumu līdztiesībai.
Atklāšanas ceremonija noslēdzas ar oficiālajām uzrunām no rīkotāju valsts prezidenta un Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta, kuri oficiāli atklāj nozīmīgo forumu. Vēlāk seko lāpas iedegšana, kura olimpiskajā stadionā deg visu olimpisko spēļu laikā (divas nedēļas). Lāpas stafete aizsākas krietni pirms olimpisko spēļu sākuma: tā simbolizē skrējienu no iepriekšējās olimpisko spēļu mājvietas uz nākamo. Pārsvarā pēdējā stafetes posmā dodas kāda atpazīstama sporta personība ne tikai rīkotājvalstī, bet arī visā pasaulē.
Noslēguma ceremonijā nepiedalās visi sportisti, un tā nav tik krāšņa un gara, cik atklāšanas ceremonija. Valstu karogus nes kāds no palikušajiem sportistiem, jo tiem, kam sacensības noslēgušās agrāk, dodas mājup pirms noslēguma ceremonijas. Šīs ceremonijas galvenais mērķis ir ar oficiālām uzrunām tās atzīt par noslēgtām, kā arī nodot lāpu jeb stafeti nākamo olimpisko spēļu rīkotājai. Parasti noslēguma ceremonijā nākamā rīkotāja piedāvā savu video instalāciju par gaidāmo pie sevis.
No sportiskā viedokļa ir daudz nozīmīgu brīžu, jo tiek sadalīti medaļu komplekti ļoti daudz sporta veidos un disciplīnās. Divu nedēļu garumā sporta līdzjutējiem no rīta līdz vakaram jāseko līdz olimpisko spēļu maratonam, kurš piedāvā iespējas redzēt pasaulē labāko atlētu startu visdažādākajos sporta veidos.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz olimpiskajām spēlēm
Olimpisko spēļu laikā norit tik daudz sacensību, ka galvenais, kas sporta līdzjutējam ir jādara: jāseko cieši līdz. Vasaras olimpisko spēļu laikā sporta notikumu ir krietni vairāk nekā ziemas, tāpēc tieši šajās spēlēs būs nepieciešama pastiprinātāka uzmanība. Tāpat jāseko līdz, vai uz jebkuru no notikumiem totalizatori piedāvā likt likmes.
Olimpisko spēļu laiks no sporta veidu nozīmīgākajiem čempionātiem atšķiras ar to, ka vienkopus sanāk visu noteikto sezonas sporta veidu labākie pasaules atlēti. Tas nozīmē, ka paralēli norit daudz sacensību. Lai spētu likt likmes, labāk izvēlies to darīt tādos sporta veidos, kam seko līdz ikdienā, un zini, kuri ir favorīti, bet kuri nē. Vasaras spēlēs medaļas tiek sadalītas arī tādos sporta veidos kā skeitbordā, loka šaušanā, lēkšanā no tramplīna un citos, kuriem pastiprināta uzmanība ikdienā pievērsta netiek. Ziemas spēlēs līdzvērtīga neliela interese pievērš frīstaila sacensībām. Ja esi sekojis līdz komandu sporta spēlēm, vai atsevišķiem individuāliem sportiem, tad arī uz tiem koncentrējies likt likmes.
Veikt likmes uz olimpisko spēļu notikumiem gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Arī likmju veidi uz olimpisko spēļu notikumiem var būt visdažādākie. Uz individuāliem sporta veidiem tev var būt iespēja vien noteikt cīņas vai sacensību uzvarētāju, pirmo trīs vietu ieguvēju un, vai, kā, piemēram, vieglatlētikas disciplīnās netiks pārspēts rekords. Boksā var būt iespēja paredzēt arī, cik raundos noslēgsies cīņa un vai kāds no bokseriem spēs nokautēt pretinieku.
Komandas sporta spēlēs likmju iespējas var būt lielākas. Tajās tev var būt iespēja paredzēt ne tikai spēles uzvarētāju, bet arī citus ar maču saistītus aspektus. Vari derēt gan uz puslaika un spēles uzvarētāju, gan gūto punktu vai vārtu kopskaitu un atsevišķi katras komandas gūto vārtu kopskaitu spēlē vai puslaikā. Iespējams paredzēt arī precīzu rezultātu un daudzus citus interesantus faktorus.
Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par olimpiskajām spēlēm un tajā notiekošajām sacensībām.
