Tramplīnlēkšanā
Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem radies ap 19. gadsimtu Norvēģijas teritorijā. Tieši šajā Ziemeļvalstī savas saknes meklējuši arī citi ar ziemu saistīti sporta veidi. Pirmie ieraksti par tramplīnlēkšanas sacensībām vēstures ierakstos minēti pat 18. gadsimtā, taču kopumā par pirmajām nopietnajām sacensībām vēsta saistībā ar 19. gadsimta vidu. Sākotnēji sacensības rīkoja Oslo, bet vēlāk vājās infrastruktūras un nepateicīgo laikapstākļu dēļ pārcēla uz Homenkolleni. Šajā vietā tramplīnlēkšanas sacensības norit vēl mūsdienās.
Nozīmīgāka šī sporta veida attīstība sākās laika posmā no 1915. līdz 1924. gadam. 19. gadsimta beigās Sondre Norheims un Karls Hovelsens emigrēja uz ASV, sākot tramplīnlēkšanu attīstīt šajā Ziemeļamerikas valstī. Savukārt Nelss Nīlsens ap 1915. gadu, emigrēdams uz Kanādu, tramplīnlēkšanu atveda uz hokeja dzimteni. Sporta veida attīstība rezultējās ar iekļaušanu ziemas olimpisko spēļu programmā 1924. gadā, un tramplīnlēkšana joprojām ir vienas no šī nozīmīgā foruma sacensībām.
Sākot ar 1935. gadu, tramplīnlēkšana sāka attīstīties arī citviet Eiropā. Šajā gadā tramplīnlēcēji sāka sacensties Slovēnijas pilsētā Plānicā. Austrietis Jozeps Bradls kļuva par pirmo tramplīnlēcēju vēsturē, kurš sacensību laikā aizlec tālāk par 100 metru atzīmi. Tieši Slovēnijas trasē tika sasniegts arī pirmais 200 metru lēciens. To 1994. gadā paveica Toni Nīminens, aizlecot 203 metrus tālu. 1964. gadā nākamā sporta veida attīstība turpinājās ar lielā tramplīna ieviešanu. Savukārt ar 1988. gada olimpiskajām spēlēm tramplīnlēkšanas programma tika papildināta ar komandas sacensībām.
Tramplīnlēkšanas tramplīni būvēti tā, lai no augšas sportistiem būtu ieskriešanās zona, kas ļautu atsperties un veikt lēcienu. Pastāv vairāki tramplīnu tipi. Tā saucamais mazais tramplīns būs izveidots līdz 45 metru konstrukcijai, vidējais tramplīns līdz 74 metriem, klasiskais tramplīns līdz 99 metriem, lielais tramplīns līdz 169 metriem, bet lidojošais tramplīns (ski flying hill) būs sākot no 170 metriem.
Lai uzvarētu sacensībās, nepieciešams saņemt visvairāk punktus no tiesnešiem. Tramplīnlēcējs saņem punktu kopsummu, ņemot vērā tādus parametrus kā aizlēkto distanci, lēkšanas stilu, ieskrējiena garumu un vēja ātrumu. Individuālajās sacensībās sportisti veic divus lēcienus katrs, bet rezultātam vērā ņem labāko no diviem punktiem. Aizlēktā tāluma punktus mēra pēc tā, no kāda tramplīna sportisti lec. Piemēram, K-90 nozīmē, ka tālākais punkts ir 90 metri, bet K-120, ka 120. Sportistiem piešķir 60 punktus klasiskajos un lielajos tramplīnos par maksimāli aizlēkot distanci, bet ski flying hills 120 punktus. Par katru metru, kurš lēkts tuvāk vai tālāk par maksimālo atzīmi, tiek vai nu noņemts vai pievienots punkts. Tipiskā mērvienība ir divi punkti atņemti vai pielikti mazajos tramplīnos, 1.8 punkti atņemti vai pielikti lielajos tramplīnos un 1.2 punkti atņemti vai pielikti ski flying hills.
Ja sacensību laikā divi vai vairāk dalībnieki sasnieguši vienādu punktu atzīmi, tad viņi visi ieņem vienu un to pašu vietu kopvērtējumā. Kopumā tramplīnlēkšana tiek uzskatīta par vienu no ziemas sportu populārākajiem veidiem.
Nozīmīgākās tramplīnlēkšanas sacensības
Pašas svarīgākās tramplīnlēkšanas sacensības ir ziemas olimpiskajās spēlēs, kas notiek reizi četros gados. Pirmo reizi šis sporta veids olimpisko spēļu programmā tika ievietots 1924. gadā un tam izdevies tajā palikt līdz pat mūsdienām. Pie tam, laika gaitā paplašināta programma. Ja sākotnēji sportisti sacentās individuālajās sacensībās uz lielā tramplīna, tad šobrīd jau ir piecas sacensības. Vēl norit arī individuālās sacensības uz klasiskā tramplīna gan sievietēm, gan vīriešiem, komandu sacensības un jaukto komandu sacensības.
Līdz šim visvairāk medaļu tramplīnlēkšanā olimpiskajās spēlēs izcīnījusi Norvēģija. Tai ir 36 medaļas (12 zelta, 10 sudraba, 14 bronzas). Austrija seko ar 27 izcīnītām godalgām (septiņas zelta, 10 sudraba, 10 bronzas). Trešā medaļām bagātākā ir Somija, kurai līdz šim tikušas 22 medaļas (desmit zelta, astoņas sudraba, četras bronzas). Olimpisko spēļu laikā pie medaļām tikušas arī tādas valstis kā Vācija, Japāna, Polija, Šveice, Slovēnija, Zviedrija, Kanāda, Francija, ASV un Krievija.
Otras svarīgākās tramplīnlēkšanas sacensības ir pasaules čempionāts. Šīs nozīmīgās sacensības tramplīnlēcējiem norit katru otro gadu, bet pirmais no tiem rīkots tika Slovēnijas Plānicas trasē 1972. gadā. Par pēdējo čempionu 2022. gadā kļuva norvēģis Mariuss Lindviks individuālajās sacensībās un Slovēnija komandu sacensībās. Visvairāk medaļu pasaules čempionātu ieskaitē gan ir Austrijai – 22 (septiņas zelta, astoņas sudraba, septiņas bronzas). Norvēģijai ir iegūtas 20 medaļas (10 zelta, sešas sudraba un četras bronzas), kamēr Somijai 16 (divas zelta, sešas sudraba un astoņas bronzas).
Trešās svarīgākās sacensības ir ikgadēji notiekošais Pasaules kauss. Tā ietvaros no novembra līdz martam sportisti aizvada posmus dažādās pasaules valstīs, cīnoties par uzvaru kopvērtējumā. Tā ietvaros gada mijā un nākamā gada sākumā divās Austrijas un divās Vācijas tramplīnlēkšanas trasēs tiek aizvadīta slavenā četru tramplīnu turneja, kur uzvarētājs var tikt pie 100 tūkstošiem eiro.
Iepriekšējā sezonā par kopvērtējuma uzvarētāju kļuva japānis Rjoju Kobajaši, kurš tādējādi izcīnīja karjeras otro uzvaru pasaules kausa kopvērtējumā. Otro vietu izcīnīja vācietis Karls Greigers, bet trešo Norvēģijas tramplīnlēcējs Mariuss Lindviks. Kopumā sacensību vēsturē visvairāk uzvaras kopvērtējumā ir somam Mati Nikanenam – četras. Tikpat ir arī polim Adamam Mališam, bet trīs uzvaras kopvērtējumā ir Austrijas sportistam Andreasam Goldbergeram. Divi tituli ir tādiem tramplīnlēcējiem kā Gregoram Šlīrenzaureram, Jannem Ahonenam, Kamilam Stočam, Arminam Kogleram, Stefanam Kraftam, Martinam Šmitam, Tomasam Morgenšteinam, Rjoju Kobajaši un Primožam Peterkam.
Gaidāmā sezona sākusies 5. un 6. novembrī ar posmiem Polijas pilsētā Vislā. Kopumā visas sezonas garumā paredzēti 32 posmi un sezona noslēgsies pašā aprīļa sākuma ar pēdējo posmu Slovēnijas pilsētā Pjanicā. Kopumā tramplīnlēkšanas sacensības paredzētas tādās valstīs kā Polijā, Somijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Japānā, ASV, Rumānijā un Norvēģijā.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz tramplīnlēkšanu
Tramplīnlēkšana ir populārs ziemas sporta veids un tā popularitāte manāma arī sporta totalizatoros, kuros ir iespējams derēt uz tā notikumiem. Ja vēlies vairāk uzzināt, kā labāk veikt likmes, tad vispirms ieskaties ‘’outright’’ iespējā. Tā sniegs tev detalizētu ieskatu, kuri sportisti pēc bukmeikeru domām uzskatāmi par galvenajiem favorītiem, piemēram, cīņā par uzvaru pasaules kausa kopvērtējumā.
Tā kā likmju iespējas uz tramplīnlēkšanas sacensībām nav plašas, tad iepazīsties, kuri sportisti jau līdz šim bijuši elites tramplīnlēcēji. Ziemas sporta veidos dominē tie, kuri ir labākie jau vairākus gadus. Šajā gadījumā par elites sportistiem var saukt atsevišķus Japānas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Polijas tramplīnlēcējus.
Veikt likmes uz tramplīnlēkšanu gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Tramplīnlēkšanā iespējamas dažas likmju iespējas. Galvenā no tām – no sarakstā piedāvātajiem sportistiem tev ir iespēja derēt, kurš no tiem uzvarēs konkrētajās sacensībās, piemēram, Pasaules kausa posmā. Tāpat vari noteikt, kurš no tramplīnlēcējiem tiks labāko trijniekā jeb uz pjedestāla.
Citas derības saistītas ar kvalifikācijas sacensībām, kur uz starta dodas pāros dodas divi sportisti, cīnoties viens pret otru par labāku rezultātu. Šeit vari likt likmes uz to, kurš no tramplīnlēcējiem būs labākais duelī un uzvarēs.
Ar visām tramplīnlēkšanas likmēm iepazīsties LV BET Sporta totalizatorā! Šeit atradīsi labākās likmju opcijas, kas ļaus tev pavadīt pašu jautrāko laiku kopā ar nozīmīgākajiem sporta notikumiem pasaulē.
