Vieglatlētikā
Šo sporta veidu sauc par vasaras sezonas karali. Tajā ir pieejami tik daudz atsevišķu sporta veidu, ka vieglatlētikas stadionos rosība ir liela, paralēli notiekot dažāda veida sacensībām: no skriešanas līdz, piemēram, kārtslēkšanai. Vieglatlētiku var saukt par senāko sporta veidu, kurš radies vēl Senajos laikos Ēģiptē un Grieķijā, kur tika rīkotas vairākas skriešanas, lēkšanas un mešanas sacensības. Tieši Senajā Grieķijā radās olimpisko spēļu ideja, un tieši tur notika pirmās spēles 1896. gadā. Toreiz no deviņiem sporta veidiem viens bija vieglatlētika, kuras ietvaros sportisti par godalgām cīnījās 12 sporta veidos: 100 metru, 400 metru, 800 metru, 1500 metru skriešanā, 110 metru barjerskrējienā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, augslēkšanā, kārtslēkšanā, diska mešanā un lodes grūšanā. Interesanti, ka visās disciplīnās sacensības norit arī mūsdienās, klāt nākot tādiem sporta veidiem kā vesera mešanai, šķēpmešanai, 3000, 5000, 10 000 metru skrējieniem, maratonam, soļošanai, kā arī daudzcīņai sieviešu un vīriešu konkurencē.
Vieglatlētika ir visiem viegli saprotams sporta veids, jo jebkurā no sacensībām noteikumus ātri vien sapratīs arī līdzjutējs, kurš to skatīsies pirmo reizi. Visās skriešanas distancēs uzvarēs tas sportists, kurš to pabeigs visātrāk. Par kroņa distanci tajā sauc 100 metru sprintu sievietēm un vīriešiem, kuru ātrākie kungi veic zem desmit sekundēm, bet ātrākās dāmas zem 11 sekundēm. 100 metru pasaules rekords vīriešiem ir 9.58 sekundes, bet sievietēm 10.49 sekundes. Visgarākā distance stadionā ir 10 000 metru skrējiens, kurā pārsvar dominē Āfrikas skrējēji. Sievietēm pasaules rekords šajā distancē ir nedaudz virs 29 minūtēm, bet vīriešiem virs 26 minūtēm, tiem piederot Etiopijas un Ugandas skrējējiem.
Tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā uzvar sportists, kurš aizlēcis vistālāk. Tāllēkšanā lēc, atsperoties no dēlīša pēc ieskrējiena, bet trīssoļlēkšanā pēc atsperšanās no dēlīša iespējami vēl divi gari soļi pirms lēciena veikšanas. Diska mešanā, vesera mešanā un šķēpmešanā uzvarēs vistālāk priekšmetu aizmetušais vieglatlēts. Diska mešanā jāmet disks, vesera mešanā veseris, bet šķēpmešanā šķēps. To dara no speciāli izveidota sektora, sportistiem maksimāli izpildot sešus mēģinājumus, no kā gala rezultātam kvalificējas tālākais metiens. Augstlēkšanā un kārtslēkšanā uzvarēs sportists, kurš visaugstāk pārlēks nolikto barjeru. Augstlēkšanā pēc neliela ieskrējienā jālec pāri barjerai, bet kārtslēkšanai pāri pārlēkt palīdz speciāla kārts. Augstlēkšanas rekords vīriešiem ir 2.45 metri, bet sievietēm 2.09 metri, kamēr kārtslēkšanā kungu rekords ir 6.20 metri, bet sievietēm 5.06 metri. Savukārt lodes grūšanā zeltu izcīna sportists, kurš vistālāk aizmet smago lodes priekšmetu.
Arī Latvijā vieglatlētikas tradīcijas ir bijušas gadu desmitiem. Šajā sporta veidā Latvijai ir izcīnītas olimpiskās medaļas, kas visvairāk bijušas tādā sporta veidā kā šķēpmešanā. Jānis Lūsis, Ainars Kovals un Vadims Vasiļevskis dažādos laikos kļuvuši par olimpisko spēļu medaļniekiem. Soļošanā medaļas pratuši izcīnīt Jānis Daliņš un Aigars Fadejevs. Pēdējos gados Latvijas sportisti nav līdzjutējus lutinājuši ar augstvērtīgiem rezultātiem, lai gan joprojām augstākajā līmenī sevi apliecina šķēpmetēji, skrējēji un lēcēji.
Nozīmīgākie sezonas notikumi
Olimpiskajos gados vieglatlētikas svarīgākās sacensības ir tieši olimpiskās spēles. Tajās skrējēji, metēji un lēcēji var izcīnīt ne tikai sezonas, bet arī visas karjeras augstākā kaluma panākumus, kā arī ierakstīt savu vārdu vēstures grāmatās. Neiztiek arī bez sasniegtiem pasaules rekordiem. Nākamās olimpiskās spēles notiks 2024. gadā Parīzē, jo tikai pirms gada Covid-19 dēļ notika par gadu pārceltās Tokijas olimpiskās spēles.
Reizi divos gados vieglatlētiem notiek pasaules čempionāti. Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz pasākumu norisi un 2020. gada olimpisko spēļu pārcelšanu, arī 2021. gada pasaules čempionāts ASV tika pārcelts par gadu un notiks 2022. gadā. Uzreiz gadu vēlāk vieglatlētiem paredzēts vēl viens pasaules čempionāts Ungārijā. 2024. gadā būs nākamās olimpiskās spēles, bet 2025. gadā pasaules čempionātu notikšana atgriezīsies ierastajās sliedēs – reizē divos gados. Pirmais pasaules čempionāts notika 1983. gadā Somijā, tradīcijai turpinoties līdz mūsdienām.
Eiropas sportistiem reizi divos gados notiek arī kontinenta čempionāts, kurā tiek noteikti tā brīža labākie vieglatlēti Eiropā. Arī šīs nozīmīgās sacensības organizē reizi divos gados un arī šī pasākuma norisē iejaucās Covid-19 pandēmija, kā rezultātā 2020. gada Eiropas čempionātu Francijā atcēla. 2022. gadā bez pasaules čempionāta Eiropas vieglatlēti tiksies kontinenta nozīmīgākajās sacensībās, kurš notiks arī 2024. gadā Romā, 2026. gadā Parīzē un 2028. gadā Polijā. Nākamo čempionātu norises vietas vēl nav zināmas.
Vieglatlētikā notiek daudzas tā saucamās komercsacensības, kurās uzaicinātie sportisti var iegūt nozīmīgas naudas balvas. Starp Eiropas, pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm tieši šis ir veids, kā vieglatlēti uztur sevi sportiskajā kondīcijā. Par nozīmīgākajām komercsacenībām var saukt Dimanta līgu, kur ikgadēji no maija līdz septembrim notiek ap 13 līdz 14 posmiem dažādās Eiropas un citu kontinentu valstīs. Tikmēr cīņā par pēdējām kvalifikācijas vietām uz nozīmīgākajām sacensībām notiek valsts mēroga čempionātā.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz vieglatlētiku
Vieglatlētikā nav pieejamas daudz likmes. Šajā sporta veidā vari derēt uz to, kurš uzvarēs konkrētajā distancē, kāds varētu būt labāko trijnieks un vai, piemēram, uzvarētājam izdosies sasniegt pasaules rekordu. Jāpiezīmē, ka pasaules rekordus vieglatlētikā sasniedz ik sezonu. Piemērs ir kārtslēkšanā, kur zviedru talants Armands Duplantis par kaut vai vienu centimetru ik sezonu cenšas labot pašam sev piederošo rekordu.
Ja pirms sacensībām tiek piedāvāta ‘’outright’’ iespēja, tad izmanto to, un pavēro, kurš no sportistiem pēc totalizatora domām tiek uzskatīts par favorītu. Ja ir iespējams, novērtē, kā pēdējā laikā veicies par favorītiem uzskatītajiem sportistiem. Vai tie nav iepriekš guvuši savainojumi, vai nav jau savā karjeras norietā vai tieši otrādi: pēdējā laikā bijuši nepārspējami visās sacensībās. Arī tādi gadījumi kā viena sportista ilglaicīga dominance vieglatlētikā mēdz gadīties.
Veikt likmes uz vieglatlētiku gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Kā augstāk minēts vieglatlētikā nav pieejamas daudz derību iespējas. Bez uzvarētāja, pjedestāla un iespējamā rekorda uzstādīšanas vari mēģināt arī paredzēt, vai konkrētajam sportistam izdosies pārvarēt kvalifikācijas un iekļūt savas distances finālā cīņā par uzvaru. Vari arī mēģināt paredzēt samērā riskantu likmi, vai sportists tiks diskvalificēts. Jā, arī tā vieglatlētikā mēdz notikt skriešanas distancēs par pāragru startu. Pirmajā reizē konkrēto sportistu brīdina, bet otrajā reizē viņš tiek diskvalificēts. Jāpiezīmē, ka šādi vieglatlētikā norit aizvien retāk. Nepabeigt sacensību sportists var arī traumu dēļ vai, piemēram, skriešanas laikā nokrītot, kamēr mešanas un lēkšanas disciplīnās diskvalifikāciju var saņemt par neuzrādītu rezultātu.
Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par vieglatlētiku un tajā notiekošajiem turnīriem.
