Florbols

Florbols ir ļoti populārs sporta veids Skandināvijā un arī Latvijā. Ar to ir vienkārši nodarboties, jo  to iespējams spēlēt iekštelpās, bet tā principi ir līdzīgi hokejam. Par tā rašanās laiku pastāv dažādi uzskati. ASV pauž, ka tieši tā bijusi florbola spēles radītāja, jo ar iekštelpu hokeja spēli šajā valstī nodarbojās pamatskolas un vidusskolas skolu sistēmās. Tomēr tieši Zviedrijā, Gēterborgā iepazīstināja florbola spēli plašākai publikai 1970. gadu beigās. 1960. gadu beigās Zviedrijā ar to bērni sāka nodarboties ārpus skolas brīvajā laikā, taču līdz 1970. gadam tas bija kļuvis samērā populārs, tāpēc tika iesaistīts sporta skolu sistēmā.

1979. gadā izveidojās pirmais profesionālais florbola klubs – par to kļuva Zviedrijā bāzētais IBK Sala. Tas nozīmēja arī to, ka paralēli tam tika uzrakstīti florbola spēles noteikumi, bet 1981. gadā tika prezentēti oficiālie spēles noteikumi. Pārsvarā tie paredzēja, ka spēles garums ir trīs periodi, kuru katra ilgums ir 20 minūtes. Laukumā vienlaicīgi no katras komandas atrodas pieci laukuma spēlētāji un vārtsargs. Laukuma spēlētāji gan spēles laikā var mainīties, līdzīgi kā tas notiek hokejā. Spēles laikā trenerim ir iespēja jebkurā brīdī nomainīt vārtsargu. Visbiežāk gan tas notiek spēles beigās, ja iedzinējos esošā komanda zaudē ar vienu vārtu pārsvaru un vēlas atspēlēties.

Katru spēli uzrauga divi tiesneši, kuriem ir vienlīdzīgas tiesības. Ja spēle noslēdzas neizšķirti pēc 60 minūtēm pamatlaikā, komandas spēlē desmit minūšu garu papildlaiku. Tā vienība, kas pirmā iemet vārtus, uzvar spēlē. Ja arī pēc papildlaika spēles rezultāts ir neizšķirts, seko pēcspēles soda metienu sērija. Līdzīgi kā hokejā, arī florbolā pastāv divu un piecu minūšu noraidījumi par dažādiem neatļautiem pārkāpumiem. Par nesportisku rīcību iespējams arī tikt izdzītam no spēles vai saņemt kādu papildus spēļu diskvalifikāciju vēlāk.

Lai arī florbols ir populārs atsevišķās valstīs, tas nav iekļauts olimpisko spēļu programmā. Tāpēc florbola spēlētājiem reizi četros gados notiek Pasaules spēles – starptautisks sporta pasākums, kurā 30 dažādos sporta veidos sportisti cīnās par godalgotajām vietām. Pārsvarā tie ir sporta veidi, kuri nav iekļauti olimpisko spēļu programmā, florbolam esot vienam no populārākajiem. Šajā sporta veidā notiek arī pasaules čempionāti, bet Somijas un Zviedrijas vietējos čempionātus var saukt par pasaulē spēcīgākajām vietējās nozīmes līgā.

Tomēr tā popularitāte laika gaitā ir augusi. 1986. gadā tika dibināta Starptautiskā Florbola federācija (International Floorball federation) un līdz ar to sākās globāla ekspansija. Ja 1990. gadā ar to nodarbojās vien septiņas valstis pasaulē, tad četrus gadus vēlāk šis skaitlis bija dubultots, ieskaitot, tika piesaistīta ASV sportistu interese. 2009. gadā bija zināms, ka ar florbolu nodarbojās 80 pasaules valstīs, no kurām 58 ir izveidotas savas valstu federācijas, kuras ietilpst Starptautiskās Florbola federācijas biedru vidū.

Ar florbolu nodarbojas arī Latvijā un pietiekami labā līmenī. To var saukt par amatieru sportu – tikai retais florbolists ar to pelna sev iztiku pēc sporta skolas beigšanas jauniešu gados. Pastāv arī Latvijas augstākā līga florbolā gan vīriešiem, gan sievietēm, kurās piedalās līdz desmit komandām katrā. Florbols ir populārs ar savu pieejamību un tas nav dārgs sporta veids.

Nozīmīgākās florbola sacensības

Kopš 1996. gada par svarīgākajām florbola sacensībām var saukt pasaules čempionātu. Vīriešu konkurencē piedalās 16 valstu izlases, kuras, sākot ar 2022. gadu, iziet kvalifikācijas ciklu, lai varētu tajā spēlēt. 2022. gada pasaules čempionāts ieplānots novembrī Šveices pilsētā Cīrihē, bet 2024. gada Zviedrijas pilsētā Malmo. Tas nozīmē tikai to, ka pasaules čempionāts florbolā tiek rīkots reizi divos gados.

Vīriešiem visvairāk reižu zelta medaļas izcīnījusi Zviedrija – deviņas reizes. Pie tam, tā visos turnīros tikusi pie medaļām – bez deviņiem zeltiem tā četras reizes finālā zaudējusi un ieguvusi sudrabus. Visos florbola pasaules čempionātos mājās ar medaļām braukusi arī Somija – četri zelti, septiņi sudrabi un divas bronzas. Trešā titulētākā komanda florbolā ir Šveice – viens sudrabs un septiņas bronzas.

Sievietēm pasaules čempionāts florbolā norit kopš 1997. gada, un arī šeit dominē Zviedrijas, Somijas un Šveices florbolistes. Zviedrietes desmit reizes ieguvušas zeltu, vienu reizi sudrabu, bet divas bronzu, somietes tikušas pie divām zelta, astoņām sudraba un trim bronzas medaļām, bet šveicietes pie vienas zelta, četrām sudraba godalgām un piecām bronzām.

Kopš 2017. gada florbolu spēlē jau pieminētajās Pasaules spēlēs, kurās medaļu komplektus sadala 30 dažādos sporta veidos, kuri nav iekļauti olimpisko spēļu programmā. 2022. gadā pasaules spēlēs vīriešiem zelta medaļas izcīnīja Zviedrija, sudrabu Somija, bet bronzu Čehija. Augstu panākumu ieguva Latvijas florbolisti, kuri finišēja augstajā ceturtajā vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules spēlēs zeltu ieguva zviedri, sudrabu šveicieši, bet bronzu somi.

Klubu līmenī par augstvērtīgāko var saukt Čempionu kausu, kurā piedalās četru Eiropas spēcīgāko līgu labākie klubi. Pārsvarā tie nāk no Zviedrijas, Somijas, Čehijas un Šveices. Katru reizi tajā piedalās četras komandas – katras valsts čempione. Lai arī pēdējos divos gados turnīrs nav noticis Covid-19 pandēmijas dēļ, 2020. gadā vīriešiem par pēdējiem čempioniem kļuva Zviedrijas komanda ‘’Storvreta IBK’’, kamēr sievietēm cita zviedru komanda ‘’Taby’’.

Latvijas mērogā svarīgākāis ir augstākās līgas čempionāts vietējā līgā kungiem un dāmām. Vīriešiem tajā piedalās 12 komandas, pēdējā sezonā par čempioni kļūstot Cēsu ‘’Lekringam’’. Kopumā iepriekšējā sezonā čempionātā startēja komandas no tādām reģionu pilsētām kā Lielvārdes, Ulbrokas, Bauskas, Valmieras, Irlavas, Ķekavas, Rubenes, Talsiem un Rīgas.

Ieteikumi, kā veikt likmes uz florbolu

Lai precīzi varētu veikt likmes uz florbolu, iepazīsties ar čempionāta spēcīgākajām komandām. Ja bukmeikeri piedāvā outright opciju, noteikti izstudē to un saproti, kuras vienības pēc bukmeikeru domām tiek uzskatītas par favorītēm. Florbols ir ātra spēle, kurā notikumi mainās strauji, taču lieli pārsteigumi šajā sporta veidā ir reti – tās komandas, kurās ir labākie un meistarīgākie spēlētāji bieži vien arī uzvar spēlēs. To arī visvairāk ņem vērā, kad jāliek likmes uz florbola spēlēm. Ieteikums gan ir to darīt uz nozīmīgākajām – pasaules čempionātu, vietējās līgas svarīgākajiem mačiem. Ja esi ļoti zinošs florbolā, tad vari pamēģināt savus spēkus arī izdarīt likmes uz ārzemēs notiekošajiem mačiem.

Veikt likmes uz florbolu gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.

Likmju veidi

Populārākā no likmēm florbolā būs uz to, kura no komandām uzvarēs spēlē. Tomēr pastāv ne tikai šī spēlētāju iecienītā opcija. Tev ir iespēja paredzēt kopējo gūto vārtu skaitu un katras komandas atsevišķi gūtos vārtus (virs/zem, pāra/nepāra). Pastāv iespēja arī uz handikapu – gan uzvarošās komandas vārtu starpības handikapu, gan kopējo spēles handikapu. Ar papildus iespējamajiem likmju veidiem florbolā iepazīsties LV BET piedāvātajās šī sporta veida spēlēs. Savā piedāvājumā esam ietvēruši visas svarīgākās florbola sacensības.

Ja vēlies derēt uz šo interesanto sporta veidu, tad apmeklē LV BET sporta totalizatoru, kurš piedāvā plašu spēļu klāstu arī florbolā. No vietējās līgas līdz čempionātiem – tas viss pieejams LV BET piedāvājumā. Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par florbolu un tajā notiekošajiem turnīriem.