Distanču slēpošana
Ar slēpošanu civilizācijas iedzīvotāji nodarbojušies jau pirms mūsu ēras, taču sacensību līmenī tajā iespējams piedalīties kopš 18. gadsimta. Tobrīd Norvēģijā armijā dienējošajiem organizēja sacensības četrās disciplīnās – slēpošanā kopā ar šaušanu mērķī, nobraucienā no kalna divās disciplīnās un slēpošanā līdzenumā. Mūsdienās pirmais zināms kā biatlons, otrais un trešais kā kalnu slēpošana, bet ceturtais šobrīd ieņēmis distanču slēpošanas nišu.
Ar distanču slēpošanu iespējams nodarboties ne tikai profesionāli, bet arī savam priekam, amatieru un hobija līmenī. Tas ir labs fiziskās formas noturēšanas sporta veids, kā arī sekmē veselīga dzīvesveida piekopšanu. Arī Latvijā ar distanču slēpošanu nodarbojas daudzi, jo tam nav nepieciešams liels inventārs – viss, kas nepieciešams, ir distanču slēpes kopā ar zābakiem, kā arī saģērbties attiecīgam gadalaikam, kas ir ziema. Latvijā pastāv daudz slēpošanas trasu, bet amatieriem tiek organizētas dažādas sacensības.
Profesionāli sportisti sacenšas klasiskajā un brīvā stila slēpojama distancēs. Tāpat distanču slēpotājiem jāpiedalās tādās sacensībās kā masu startā, skiatlonā, stafetēs un sprintā. Arvien vairāk Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) strādā pie tā, lai padarītu šo sporta veidu aizvien aizraujošāku un skatītājiem pievilcīgāku. Katrai distancei ir konkrēts garums, bet uzvar tas, kurš bijis ātrākais. Sprintā ir vairākas kārtas, kurās jāpierāda savas ātruma īpašības un arī, ja sportists būs bijis ātrākais, tad viņš arī kļūs par uzvarētāju.
Distanču slēpošanā ir ļoti liela konkurence. Ar šo sporta veidu iespējams nodarboties, neinvestējot lielus naudas līdzekļus. Augstākā līmeņa sportisti visbiežāk nāk no tādām valstīm kā Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas. Tieši šo valstu slēpotāji ir visvairāk titulētie. Pēdējos gados elites distanču slēpotāji parādījušies Latvijā. Dāmām viena no 30 labākajām distanču slēpotājām ir Patrīcija Eiduka. Pie tam, latvietei ir visas iespējas vēl progresēt un uzlabot rezultātus. Starp vīriem elitē ielauzies Raimo Vīgants, kurš visus pārsteidza pēdējās olimpiskajās spēlēs Pekinā.
Nozīmīgākās sacensības distanču slēpošanā
Distanču slēpošana jau gandrīz 100 gadus ir iekļauta ziemas olimpisko spēļu programmā. Pirmo reizi to iekļāva 1924. gada programmā ar tikai divām sacensībām – ar 18 un 50 kilometru sacensībām. 98 gadus vēlāk, 2022. gadā, distanču slēpošanā tika sadalīti 12 medaļu komplekti. Medaļas sadalīja tādās distancēs kā skiatlonā (sievietēm/vīriešiem), sprintā (sievietēm/vīriešiem), dāmu 10 kilometru individuālajā distancē, vīriešu 15 kilometru individuālajā distancē, sieviešu 4×5 kilometru stafetē, vīriešu 4×10 kilometru stafetē, sieviešu un vīriešu komandu sprinta sacensībās, vīriešu 50 kilometru masu startā un sieviešu 30 kilometru masu startā.
Par medaļām bagātāko valsti pēdējās olimpiskajās spēlēs kļuva Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti, kuri izcīnīja 11 godalgas (četras zelta, četras sudraba, trīš bronzas), Astoņas medaļas tika Norvēģijas distanču slēpotājiem (piecas zelta, viena sudraba, divas bronzas), bet sešas somiem (viena zelta, divas sudraba, trīs bronzas). Vēl pie medaļām tika tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, ASV, Itālija, Austrija un Francija.
Olimpisko spēļu vēsturē visvairāk izcīnīto medaļu ir Skandināvijas valstīm kā Norvēģijai, Zviedrijai un Somijai. Norvēģi tikuši pie 129 godalgām (52 zelta, 43 sudraba, 34 bronzas), zviedri pie 84 medaļām (32 zelta, 27 sudraba, 25 bronzas), bet somi pie 86 (22 zelta, 27 sudraba, 37 bronzas). Kopumā pie godalgām 23 nācijas un tikai viena no Baltijas. Igauņiem ir septiņas izcīnītas medaļas – četras zelta, divas sudraba un viena bronza. Tieši igauņi ilgu laiku tika uzskatīti par distanču slēpošanas lielvalsti Baltijā.
Reizi divos gados visiem slēpošanas sporta veidiem, kas atrodas Starptautiskās Slēpošanas federācijas paspārnē (distanču slēpošana, ziemeļu divcīņa, tramplīnlēkšana) tiek organizēts pasaules čempionāts. 2023. gadā tas tika organizēts Planicas trasē Slovēnijā. Pirmais pasaules čempionāts tika organizēts tālajā 1925. gadā un pēc trim gadiem Trondheimā pasaules čempionāts slēpošanā svinēs savu simtgadi.
Arī šajā nozīmīgajā forumā medaļām bagātākie ir norvēģi. Šie sportisti tikuši pie gandrīz 400 medaļām (398). No tām 159 ir zelta, 120 sudraba, bet 119 bronzas. Somija un Zviedrija seko ar attiecīgi 204 un 146 medaļām. Līdzīgi kā olimpiskajās spēlēs, arī pasaules čempionātā ieskaitē pagaidām no Baltijas valstīm pie godalgām tikusi vien Igaunija. Tā distanču slēpošanas pasaules čempionāta laikā ieguvusi desmit medaļas, no kurām trīs bijušas zelta, piecas sudraba un divas bronzas.
Trešās nozīmīgākās sacensības ir ikgadējais pasaules kauss. Neoficiāli šādas sacensības organizētas kopš 1973. gada, bet kopš 1981. gada tās rīko Starptautiskā Slēpošanas federācija. 2022./2023. Gada Pasaules kausa laikā paredzēti 12 posmi – vēl bez gaidāmā Somijas trasē novembra beigās, posmi notiks arī Norvēģijas trasēs Lillehamerē, Beitostolenā, Oslo un Drammenā, Šveices pilsētā Davosā, Itālijas pilsētās Milānā un Toblakā, Francijā, Zviedrijas pilsētā Falunā, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet 25. un 26. martā 2022./2023. gada sezona noslēgsies ar posmu Somijas pilsētā Lahti.
Vīriešiem titulētākais sportists pasaules kausa ieskaitē ir norvēģis Bjorns Dāle, kurš sešas reizes kļuvis par Pasaules kausa ieguvēju, bet vēl četras reizes bijis uz pjedestāla. Zviedrs Gunde Svans par pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju kļuvis veselas piecas reizes. Dāmām visvairāk reižu – piecas – pasaules kausā triumfējusi krieviete Jeļena Valbe. Savukārt četras uzvaras kopvērtējumā ir norvēģietēm Maritai Bjorgenai un Bentei Skari, kā arī polietei Justīnai Kovaļčikai.
Raugoties atsevišķi distancēs, tad sprintā vīriešiem visvairāk reižu uzvarējis Johanness Klēbo (četras), bet dāmām norvēģiete Marita Bjorgena (piecas). Savukārt distanču kopvērtējumā vīriešiem visvairāk uzvarējis šveicietis Dario Koloņa (četras), bet dāmām Terēze Johauga (piecas). Visvairāk uzvaru posmos ir Klēbo (48) vīriešiem un Maritai Bjorgenai (114) sievietēm.
Starp Pasaules kausa posmiem paredzētas arī citas nozīmīgas distanču slēpošanas sacensības. No 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 8. janvārim trijās dažādās trasēs gaidāms slavenais ”Tour de Ski” seriāls. Savukārt no 23. februāra līdz 4. martam Slovēnijas pilsētā Planicā gaidāms pasaules čempionāts – tieši tas uzskatāms par šīs sezonas nozīmīgāko startu.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz distanču slēpošanu
Gadījumā, ja tev nav lielu zināšanu par distanču slēpošanas sacensībām, noteikumiem un galvenajiem favorītiem, tad izmanto bukmeikeru piedāvā ‘’outright’’ iespēju. Ar to iespējams vairāk uzzināt, kuri pēc bukmeikeru domām tiek uzskatīti par sacensību favorītiem.
Neiesakām derēt arī uz katru no Pasaules kausa posmiem un katru no tajā notiekošajām sacensībām. Atsevišķās no tām var notikt arī pārsteigumi, bet citās ne visi līderi piedalīsies. Īpaši tas būs novērojams pēc tour de ski un pirms pasaules čempionāta, kad vadošie sportisti vairāk domās par sagatavošanos sezonas svarīgākajiem notikumiem. Ieteikums ir izvērtēt dalībnieku sarakstu pirms sacensību sākuma.
Ja esi samērā zinošs distanču slēpošanā, tad dodies uz mūsu LV BET sporta totalizatoru, meklē pie sadaļas ‘’Sports’’ distanču slēpošanu un piedalies derībās. Ik dienu tiek piedāvātas likmju iespējas šajā sporta veidā, kurš ir sevišķi populārs Skandināvijā un arī Latvijā.
Veikt likmes uz distanču slēpošanu gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Populārākais distanču slēpošanas derību veids būs noteikt konkrētas sacensības uzvarētāju no totalizatora piedāvāto sportistu saraksta. Totalizators jau būs atlasījis ap 10 līdz 15 par galvenajiem favorītiem uzskatītos sportistus, uz kuriem tad būs iespējams derēt.
Vēl interesantas derības iespējamas tā sauktajā ‘’match up’’ jeb duelī. Tajā vienā likmē tiek salīdzinātas divas sportistes vai salīdzināti divi sportisti. Tev jāparedz, kurš no tiem sacensības noslēgs augstākā pozīcijā.
Ar visām iespējamajām snūkera likmēm ienāc un iepazīsties LV BET Sporta totalizatorā! Piedāvāsim labāko pieredzi sporta notikumu paredzēšanā!
