Regbijs
Vēsturiski par regbija dzimšanas laiku min 19. gadsimta vidu, bet par šī sporta veida dzimteni uzskata Angliju. Pirmā starptautiskā regbija spēle tika aizvadīta 1871. gada 27. martā starp Skotijas un Anglijas izlasēm. Tā noslēdzās ar futbolam cienīgu rezultātu 1:0. Desmit gadus vēlāk, 1883. gadā, kopā ar Īrijas un Velsas izlasēm angļi un skoti izveidoja Home Nations Championship, bet vēlāk tajā pašā gadā pirmo reizi notika septiņu valstu turnīrs, kas organizēts tiek joprojām.
Tieši angļi atveda regbiju uz Austrāliju un Jaunzēlandi – valstīm, kurās šis sporta veids ir augstu populārs joprojām. 1888./1889. gadā britu salu komanda viesojās gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē un tādējādi sākās šī sporta veida attīstība pieminētajās valstīs. 1905. gadā Jaunzēlandes komanda pirms katras spēles sāka izpildīt haka deju, kas kļuvusi par šīs vienības rituālu vēl arī mūsdienās.
Uz regbija popularitāti norāda fakts, ka 2014. gadā tika izpētīts un pierādīts sešu miljonu iedzīvotāju nodarbošanos ar šo sporta veidu visā pasaulē. Pie tam, ir aptuveni 180 tūkstošu klubu, un ar regbiju nodarbojas arī Latvijas teritorijā. Tā tradīcijas spēcīgākas bija 90. gadu vidū, kamēr šobrīd notiek Latvijas čempionāts, vairākas komandas piedalās Baltijas čempionātā, bet Latvijas izlase aizvada vairākas spēles noteiktās divīzijās.
Katrā regbija komandā laukumā vienlaicīgi atrodas 15 spēlētāji un vēl aptuveni astoņi atrodas rezervē un var doties laukumā uz maiņu. Astoņi spēlētāji tiek saukti par tā saucamajiem uzbrucējiem, kamēr septiņi par backs. Uzbrucēju galvenais uzdevums ir nosargāt bumbu tās rīcībā. Pārsvarā šīs pozīcijas spēlētāji ir spēcīgas miesasbūves un atrodas rindas priekšgalā. Pašā pēdējā rindā atrodas backs, kuriem ir dažādi uzdevumi laukumā.
Regbijā spēle notiek starp divām komandām. Tās ilgums ir divi puslaiki par 40 minūtēm, bet starp puslaikiem ir 15 minūšu pārtraukums. Uzvar tā komanda, kas sakrājusi visvairāk punktus spēles laikā. Par piezemējumu komandas saņem piecus punktus, ko iespējams papildināt ar vēl diviem punktiem ar sitiena palīdzību jeb tā saucamo conversion kick. Precīzs soda sitiens vai drop goal ir trīs punktu vērtē. Regbija spēles laukums ir aptuveni 100 metrus garš un 70 metrus plats. Laukumā katrā tā galā norādīta ‘’in-goal’’ teritorija, kurā ieskrienot iespējams gūt punktus. Katrā laukuma galā ir īpaši regbija stabi, kuros iespējams iesist visus soda sitienus, drop goal un conversion kick. Ja spēlētājs neiesit stabiem pa vidu, tad punkti netiek gūti.
Katru spēli uzrauga tiesneši. Tieši tiesneši uzrauga to, vai pirms spēles viss, kas saistīts ar laukuma uzkopšanu, būtu līmenī un būtu nodrošināta visu noteikumu ievērošana. Tikmēr spēlē tiesnesis uzrauga spēli, var noteikt pārkāpumus un rūpēties par kārtības ievērošanu visas spēles laikā.
Spēles laikā spēlētājs nevar izdarīt piespēli ar rokām uz priekšu. Tas atļauts tikai uz aizmuguri vai savā līnijā. Aizsardzībā esošās komandas galvenais mērķis ir atgūt regbija bumbu savā rīcībā un, lai šo mērķi piepildītu, tā cenšas nogāzt to spēlētāju, kura rīcībā tobrīd ir bumba. Spēlētājs, kura rīcībā nonākusi bumba, ar kāju to var spert uz priekšu. Ņemot vērā, ka regbijs ir fizisks sporta veids, tad nozīmīgs ir katra sportista ekipējums. Bez jau pieminētās īpaši šim sporta veidam izgatavotās bumbas, katrs spēlētājs velk zobu aizsargu, galvas speciāli ķiveri, tāpat ķermeņa daļas var tikt aizklātas ar pārsējiem, kas var ļaut izvairīties no savainojumu riska.
Regbiju spēlē vismaz 101 pasaules valstī un tamdēļ tiek rīkoti arī daudzi nozīmīgi turnīri. Uz īsu brīdi regbijs atradās arī vasaras olimpisko spēļu programmā – tā bija laika posmā no 1900. līdz 1924. gadam, bet pēcāk šis sporta veids vairs olimpiskajās spēlēs nav iekļauts.
Nozīmīgākie turnīri regbijā
Svarīgākais turnīrs šajā sporta veidā ir Pasaules kauss regbijā. Tā tiek organizēta tikai kopš 1987. gada un līdz šim rīkota deviņas reizes. Pēdējais 2019. gadā Japānā. Nākamais notika 2023. gadā Francijā. 2027. gadā turnīru uzņems Austrālija, bet četrus gadus vēlāk, 2031. gadā, ASV.
Visvairāk reižu – trīs, turnīrā triumfējusi Jaunzēlande. Trīs tituli ir arī Dienvidāfrikai, kas ir arī pašreizējā čempione. 2019. gada finālā šīs valsts regbija pārstāvji ar 32:12 pārspēja šī sporta veida dzimtenes Anglijas regbistus. Divi tituli ir Austrālijai, taču pēdējo reizi tā šajā turnīrā bijusi labākā no visām tālajā 1999. gadā. Vienu reizi pasaules kausu ieguvusi Anglija, kas 2003. gadā finālā ar 20:17 pieveica Austrāliju.
Cits ļoti nozīmīgs turnīrs regbijā ir tā saucamais sešu nāciju turnīrs, kurā piedalās sešas valstis – Anglija, Francija, Īrija, Itālija, Skotija un Velsa. Šis ir arī viens no vecākajiem regbija turnīrs, jo tas norit kopš 1883. gada. Visvairāk reižu, 13, par šī turnīra uzvarētājiem kļuvuši angļi, kas pēdējo reizi to paveikuši 2016. gadā. Velsai ir 12 tituli un pēdējo reizi izcīnīta uzvara turnīrā 2019. gadā. Trešā labākā turnīra komanda ir Francija, kam ir desmit uzvaras un tā ir arī pašreizējā čempione, uzvarot sešu nāciju turnīrā 2022. gadā. Īrijai un Skotijai bijuši trīs triumfi, bet bez uzvarām turnīrā cīnās Itālijas regbisti.
Līdzvērtīgu reģionālo turnīru sešu nāciju turnīram organizē Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande un Dienvidāfrika. Tās kopš 1996. gada apvienojušās regbija čempionāta rīkošanā. Sākotnēji turnīrs noritēja tikai starp Austrālijas un Jaunzēlandes regbistiem. Vēlāk pievienojās Dienvidāfrikas, bet kopš 2012. gada Argentīnas. Ņemot vērā tikai tos gadus, kuros piedalās četras vienības, visvairāk reižu uzvarējusi Jaunzēlande – veselas astoņas. Austrālijai un Dienvidāfrikai ir pa vienam titulam, bet Argentīna šajā turnīrā nav uzvarējusi vēl.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz regbiju
Pirms jebkura lielāka turnīra iesākam tevi iepazīties ar totalizatora piedāvātajām ‘’outright’’ iespējām. Ar to palīdzību uzzināsi, kuras no komandām konkrētajā turnīrā tiks uzskatītas par galvenajām favorītēm. Ja iepazīsies ar šo sporta veida aprakstu, tad ir visai viegli noprast, kuras regbija pasaulē tiek uzskatītas par spēcīgākajām nācijām – Jaunzēlandes, Austrālijas, Dienvidāfrikas un Anglijas izlases. Tieši šīs četras visos lielākajos forumos tiks uzskatītas par galvenajām favorītēm. Uzvara pēdēja sešu nāciju turnīrā pie favorītēm kādās no sacensībām var iekļaut arī Franciju.
Ņemot vērā, ka regbija spēles ilgums ir samērā garš – divi puslaiki, katrs 40 minūšu ilgumā, tad arī rezultativitāte var būt ne tā zemāka. Ierasts, ka regbijā aptuvenā divu komandu kopējā punktu summa ir ap 40 līdz 50 punktiem, taču mēdz būt arī rezultāti ar lielākām starpībām. Pirms spēles iepazīstoties ar to, kuras no vienībām būš favorītes, var arī noskaidrot, kāda aptuveni var būt spēles rezultāta iznākums.
Pirms likmju veikšanas arī noskaidro katras komandas sekmes pēdējās spēlēs, sastāvu, iespējamos robus tajā un arī atmosfēru komandā. Ja publiski norit konflikti, tad sagaidāms, ka labus rezultātus komandu laukumā sasniegt nevarēs vai to paveikt būs itin sarežģīti.
Veikt likmes uz regbiju gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Uz regbija sporta notikumiem iespējamas plašas likmju iespējas, sākot jau ar spēlētāju iecienītāko – derēšanu uz spēles uzvarētāju. Jāatceras, ka regbijā iespējams arī neizšķirts pēc pamatlaika, taču tas notiek ārkārtīgi reti. Vari paredzēt arī gūto punktu skaitu abām komandām kopā un katrai atsevišķi. Tāpat iespējamas likmes uz pirmā puslaika rezultātu, handikapu un gūto punktu skaitu, kā arī paredzēt, kura no komandām uzvarēs puslaikā un pēc pilna laika. Ja vēlies iepazīties ar visām pieejamajām regbija likmēm, ienāc LV BET Sporta totalizatorā.
Lai palīdzētu orientēties spēlēs un likmju piedāvājumā, esam izveidojuši ērtu Sporta blogu, kurā spēlētājiem tiek sniegta jaunākā informācija par regbija spēlēm un tajā notiekošajiem turnīriem.
