Spīdvejs
Spīdvejs ir motorsporta paveids, kurā sportisti speciāli izveidotos močos sacenšas apļveida stadiona trasē. Sporta veida izcelsmes valsts raisa diskusijas, taču netiek diskutēts par faktu, ka ar spīdveju nodarboties sākts 20. gadsimtā. Visticamāk, par pirmo vietu, kur sportisti nodarbojās ar spīdveju, bija Austrālija, taču laika posms minēts starp 1905. un 1924. gadu. Strīdu gan nav par vietu, kur norisinājās pirmās spīdveja sacensības – tās tika aizvadītas ‘’Newcastle NSW Rugby Ground’’ arēnā Austrālijā.
Šajā laikā Austrālija un ‘’Newcastle NSW Rugby Ground’’ kļuva par spīdveja mājvietu visā pasaulē. 1926. gadā šeit tika aizvadīts pirmais Austrālijas nacionālais spīdveja čempionāts, kurā piedalījās arī sportisti no ASV un Lielbritānijas. Vienā vakarā tiem bija iespēja uzvarēt tikpat daudz naudas, cik visa gada griezumā kopā. Bez pārsteigumiem tieši ‘’Newcastle’’ arenā norisinājās arī pirmais nacionālais čempionāts pasaulē.
Divus gadus vēlāk, 1928. gadā, 13 Austrālijas spīdvejisti nolēma doties uz Lielbritāniju, lai ar šo sporta veidu iepazīstinātu arvien vairāk ļaudis. 1928. gada 19. februārī notika pirmās profesionālās spīdveja sacensības Lielbritānijā, vēlāk sporta veidam izplatoties arī līdz Velsai. Mūsdienās šis motorsporta paveids ir populārs Eiropā un pasaulē, tostarp arī Latvijā. Par Latvijas spīdveja galvaspilsētu uzskata Daugavpili, kur atrodas spīdveja mototreks, norit pasaules līmeņa posmi, kā arī ir izveidota komanda Daugavpils ‘’Lokomotīve’’. Daugavpilī spīdvejs uzskatāms par populārāko sporta veidu pilsētā.
Spīdveja vajadzībām tiek būvēti speciāli mototreki, kuru specifikāciju izstrādājusi Starptautiskā Motociklistu federācija (FIM). Tā nosaka arī to, kādiem jābūt drošības noteikumiem, cik garam mototrekam jābūt un citus ar tā būvēšanu saistītos noteikumus. Spīdveja mototrekam jābūt ovāla formas laukumam, kurā ir divas taisnes un divi apļveida līkumi. Treka apļa kopgarumam jābūt no 260 līdz 425 metriem. Minimālajam platumam jābūt desmit metri taisnēs un 14 metri līkumos. Tas ļauj sportistiem veiksmīgi izbraukt cauri trasei, jo katrā no braucieniem tajā dodas četri braucēji.
Noteikumi nosaka arī to, ka spīdveja mototrekiem jābūt garāžām, kur motocikliem jāatrodas pirms un starp braucieniem. Tāpat nepieciešams izveidot medicīnisko punktu un vietu mediju pārstāvjiem. No izveidotā seguma spīdvejistiem sacensību laikā ir iespējams slīdēt pa trasi, lai tādā veidā ātrāk tiktu līdz finišam. Mototreka garums pieļauj aizraujošu sacensību norisi. Tā, piemēram, četrus apļus sportisti var veikt līdz pat vienai minūtei. Vidējais ātrums, kas tiek attīstīts, ir virs 80 kilometriem stundā līkumos un līdz 110 kilometriem taisnēs.
Sportisti spīdvejā piedalās ar īpaši veidotiem motocikliem. Noteikumi paredz, ka motocikliem nevar būt bremžu, metanols ir šo motociklu degviela, tiek izmantots tikai viens ātrums, bet, lai sāktu sacensības, tiek izmantots sajūgs. Minimālais šāda motocikla svars ir veseli 77 kilogrami.
Sacensībās katrā braucienā piedalās četri sportisti. Katrs no braucējiem startē ar dažādākas krāsas ķiverēm. Pārsvarā sarkanas un zaļas krāsas ķiveres nozīmē to, ka tie ir mājinieku braucēji, bet dzeltenas un melnas krāsas ķiveres nozīmēs to, ka tie ir viesu spīdvejisti. Starta teritorija ir sadalīta četrās daļās, kuru katru no tām ieņem viens sportists. Par katru braucienu uzvarētāju sportists nopelna trīs punktus, otrās vietas ieguvējs divus punktus, trešās vietas vienu punktu, bet pēdējā vietā esošais sportists noslēdz sacensības bez punktiem. Grand Prix ietvaros tiek skaitīti punkti, lai noteiktu, kurš uzvarējis kuru.
Nozīmīgākās sacensības spīdvejā
Par sezonas svarīgākajām spīdveja sacensībām sauc ‘’Grand Prix’’ sezonu, kuras ietvaros norit posmi dažādās trasēs. Tās rīko kopš 1995. gada un par pirmo čempionu kļuva dānis Hanss Nīlsens no Dānijas. 2007. gadā tika mainīts ‘’Grand Prix’’ formāts. Kopš tā laika 16 braucēji piedalās katrā ‘’Grand Prix’’ posmā un 20 braucienu laikā katrs no braucējiem vismaz reizi duelēsies pret kādu no citiem braucējiem. Labākie astoņi kvalificēsies pusfinālam, un no katra pusfināla labākie divi dosies uz finālu, kur tiks noteikti ‘’Grand Prix’’ posma uzvarētāji.
2022. gada Grand Prix sezonā tika aizvadīti desmit posmi Horvātijā, Polijā (Varšavā, Gorzovā, Vroclavā un Torunā), Čehijā (Prāgā), Vācijā (Teterovā), Lielbritānijā (Kārdifā), Dānijā (Vojensā) un Zviedrijā (Malilā). Par kopvērtējuma uzvarētāju kļuva polis Bartošs Zmaržliks, kurš desmit posmu laikā izcīnīja 166 punktus. Otro vietu ar 133 punktiem kopvērtējumā ieguva dānis Leons Madsens, bet 106 punkti un trešā vieta kopvērtējumā citam polim Maciejam Jankovskim. Labāko sešiniekā iekļuva vēl arī spīdvejisti no Zviedrijas (Fredriks Lingrēns) un Lielbritānijas (Roberts Lamberts, Dans Bevlijs). No Latvijas vienīgais, kurš piedalījās sacensībās, bija Anžejs Ļebedevs, kurš ieskaitē ieguva 26 punktus. Tas sportistam deva 16. vietu kopvērtējumā.
Nozīmīgas sacensības norit arī vietējos čempionātos. Prestiža ir Polijas Ekstraklase, kur piedalās arī Daugavpils ‘’Lokomotīve’’ komanda. Tikpat prestiža ir arī Lielbritānijas Premjerlīga, kas pulcē lielu skatītāju daudzumu uz to organizētajām sacensībām. Noteiktos tirgos spīdvejs ir ļoti populārs sporta veids. Popularitāte tam ir arī Latvijā, kas arī Grand Prix posmu. Šobrīd ir iecere pasaules prestižākā tipa spīdveja sacensības uzņemt nevis Daugavpilī, bet gan Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kas varētu dot sporta veidam vēl lielāku.
Ieteikumi, kā veikt likmes uz spīdveju
Ja tevi interesē spīdveja notikumi un tu vēlies veikt derības uz šo sporta veidu, tad meklē labākās derību iespējas LV BET Sporta totalizatorā. Pie tam, pirms tam vari iepazīties ar ‘’outright’’ iespēju, kas piedāvā iespēju uzzināt, kuri pēc totalizatora domām būs sacensību favorīti. “Grand Prix 2023” spīdveja sezonā par galveno favorītu tika uzskatīts pašreizējais čempions Bartošs Zmaržliks (koeficients 1,9), savukārt otrs lielākais favorīts ir Leons Madsens (koeficients 6,00). Dans Bevlijs ir trešais favorīts ar koeficientu 7.50, bet Robertam Lambertam dots koeficients 11.00. Vēl divi sportisti, kurus var uzskatīt par titula tīkotājiem, ir Maciejs Janovskis un Tajs Voffindens (abiem koeficienti 15.00).
Ja pārzini spīdveju, tad veikt likmes uz šo sporta veidu nebūs tik apgrūtinoši kā gadījumā, ja informācijas par spīdveju būs mazāk. Otrajā gadījumā iesakām iepazīties vairāk ar šo sporta veidu, analizēt, kuri ir galvenie favorīti šobrīd un vai no Latvijas arī kāds piedalīsies. Ja Grand Prix posms paredzēts Latvijā, tad iesakām to apmeklēt, lai klātienē rastos krietni nozīmīgāks priekšstats par šo interesanto sporta veidu.
Veikt likmes uz spīdveju gan nav sarežģīti. Vienīgi – ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no piedāvājumiem ir izdevīgākais. Atlasiet notikumu, kurš jums interesē, un izpētiet pieejamās derību iespējas. Kad esat atradis sev interesējošo klāstu, izvēlieties koeficientus, ievadiet likmes summu un apstipriniet kuponu. Jaunajiem spēlētājiem ar likmju izdarīšanu aicinām nesteigties. Vispirms izpētiet piedāvājumus un tikai pēc tam veiciet likmes.
Likmju veidi
Ja esi lēmis derēt uz spīdveja sacensībām, tad vari noteikt, kuri no sportistiem iekļūs starp Grand Prix posma labākajiem trim jeb kāps uz goda pjedestāla. Vari arī noteikt tos, kuri būs finālbraucienā, kuri tiks līdz pusfinālam, bet kuri uzvarēs atsevišķus spīdvejistus jau pirmajos dueļa braucienos.
Spīdveja sacensībās pastāv dažādas likmju iespējas. Ja vēlies ar tām iepazīties, dodies uz LV BET Sporta blogā, meklē ‘’Sports’’ sadaļā spīdveju un raugies, kādas likmju variācijas tev piedāvājam. Mūsu sporta totalizatorā varēsi izbaudīt katra sporta notikumus pašā augstākajā kvalitātē un izņēmums nebūs spīdveja sacensības.
